Šodien Ministru kabinetā plānots izskatīt ziņojumu par līguma noslēgšanas gaitu starp Nacionālo veselības dienestu un ārstniecības iestādēm. Ziņojumā teikts, ka veselības finansējums šogad ir 457 miljoni latu, no kuriem 446 miljoni ir atvēlēti valsts budžeta pamatfunkciju izpildei. Taču VM norāda: lai arī ārstniecības apakšprogrammā finansējums salīdzinājumā ar 2011. gadu ir palielinājies, tomēr kopumā līdzekļi ir samazināti sociālās drošības tīkla stratēģijas programmā par 10,4 miljoniem latu. «Būtiski ir tas, ka pēdējo trīs gadu laikā nepietiekama finansējuma apstākļos tas mazinājies tieši stacionārai veselības aprūpei,» secina VM.
Neparakstās
VM paskaidro, kā veidojies tarifs slimnieku ārstēšanas apmaksai slimnīcām, kuras tam nepiekrīt. 2011. gadā noteiktais terapeitisku pacientu tarifs 115,60 lati tika aprēķināts pēc Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā apkopotajiem datiem par lokālo daudzprofilu slimnīcu veiktajām manipulācijām un gultasdienu skaitu 2010. gadā. Tāpat tika ņemts vērā arī princips, ka vienādas patoloģijas būtu jāārstē par vienādu samaksu pēc iespējas lētāk dažāda līmeņa slimnīcās. Līgumu slēgšanas gaitā diskusijās ar slimnīcām iezīmējās galvenā un faktiski vienīgā problēma, ka tieši šis tarifs neatbilst reālajām slimnīcu izmaksām, secināts ziņojumā. Slimnīcu sniegtā informācija liecina, ka tarifam jābūt ap 230 latu. No ziņojuma redzams, ka būtiski atšķiras plānoto hospitalizāciju skaits slimnīcās no reāli uzņemto pacientu skaita, raksta NRA.lv.
No 39 ārstniecības iestādēm, kurām Nacionālais veselības dienests nosūtījis līgumus, tos parakstījušas 18 jeb puse. Pārējās ziņojušas, ka līgumu neparakstīs, jo tajā samazināts terapeitisko pacientu vidējais ārstēšanas izmaksu tarifs un līdz ar to arī palielināts plānotais pacientu skaits, kā arī vairs nav piešķirta sociālā spilvena nauda trūcīgo pacientu ārstēšanai. Tas nozīmē naudas mazāk, bet jāārstē vairāk pacientu. VM norāda, ka sešas slimnīcas (Ziemeļkurzemes, Jēkabpils, Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Kuldīgas) nav parakstījušas līgumus, bet norādījušas, ka varētu slēgt divus līgumus, nodalot stacionāra apmaksu no sekundāro ambulatoro pakalpojumu apmaksas. Līgumus nav parakstījušas Bērnu slimnīca, Stradiņi, Ogres rajona slimnīca, Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Cēsu klīnika, Madonas, Krāslavas, Vidzemes, Dobeles, Aizkraukles, Ludzas rajona, bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca Ainaži, Rīgas Dzemdību nams.
Tarifs jāpaceļ
Izvērtējot slimnīcu sniegto informāciju, VM secina, ka noteiktais tarifs nesedz izmaksas un slimnīcas nevar nodrošināt aprūpi, un vērš valdības uzmanību uz Valsts kontroles izdarītajiem secinājumiem, ka veselības aprūpes tarifi nesedz faktiskās ārstēšanas izmaksas VM kapitālsabiedrībās, kas noved pie zaudējumiem. VM piedāvā tarifu paaugstināt līdz 185,90 latiem, tas nozīmē, ka šogad papildus nepieciešami 10,2 miljoni latu. 300 000 latu VM varētu pārdalīt no plānotā finansējuma starptautiskajiem norēķiniem par Latvijas iedzīvotājiem ārzemēs veiktajiem pakalpojumiem, vēl tikpat – no Zāļu valsts aģentūras 2011. gada pakalpojumu ieņēmumiem. 1,2 miljonus latu VM iegūs no Latvijas Infektoloģijas centra reorganizācijas, tātad no valsts budžeta papildus vajadzētu 9,6 miljonus latu.
Baisas alternatīvas
Ja papildu nauda veselībai netiek piešķirta, VM piedāvā alternatīvas, un tās ir nesaudzīgas. Piedāvāts samazināt stacionāro pakalpojumu skaitu, koncentrējot palīdzību un finanšu līdzekļus Latvijā tikai desmit slimnīcās (pašlaik ir 21 neatliekamās palīdzības slimnīca), vai arī samazināt iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu grozu, piemēram, samazināt laboratoriskos un tādus diagnostikas izmeklējumus kā rentgenoloģija, datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, ietaupījumus novirzot tarifu celšanai.
VM speciālists Oskars Šneiders gan atzīst: VM nedomā, ka šie alternatīvie risinājumi būtu ieviešami dzīvē. Tas būtu pārāk liels trieciens, taču ziņojumā ir jāparāda, cik būtiski ir celt tarifus. Var arī paskaidrot no citas puses. Ja slimnīcas noslēdz līgumu un turpina sniegt pakalpojumus, tās sevi tuvina maksātnespējai, savukārt tās, kuras nenoslēdz līgumu, nesaņem valsts naudu un principā arī vairs nespēj sniegt pakalpojumus.Oskars ŠneidersVeselības ministrija
