Satiksmes ministrijas (SM) virzītā ostu pārvaldības reforma, kas paredz mainīt Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, joprojām neatrisina vairākas būtiskas problēmas, uzskata Ventspils mērs Jānis Vītoliņš.

Ventspils mērs uzsvēra, ka diemžēl kravu apjoms Ventspils brīvostā turpina kristies. Pēc Vītoliņa sacītā, laikā, kad Ventspils brīvostas pārvaldē vēl bija pašvaldību pārstāvji, tika pārkrautas kravas 16 603 miljonu tonnu apmērā, bet pērn jau kravu apjoms samazinājās līdz 9 640, bet šogad sasniedza 8 305 tonnas. “Nav jābūt īpaši izcilam matemātiķim, lai redzētu, ka kravu apjoms ir samazinājies tieši divas reizes,” uzsvēra Ventspils mērs.

Pēc viņa teiktā, situācija krasi mainījās pēc 2019. gada, kad no Ventspils brīvostas valdes tika izslēgti pašvaldības pārstāvji. “Divu gadu laikā kravu apjoms būs samazinājies divas reizes. Mēs diemžēl tur neko nevaram ietekmēt, bet jāsaka, ka šobrīd Saeimas komisijā ir uzsākts skatīt plānotos grozījumus Ostu likumā, kas paredz, ka jaunajā akciju sabiedrībā “Ventas osta” būs 60% valsts, bet 40% pašvaldības pārstāvība,” norādīja Ventspils mērs.

“Manuprāt, ja tiešām ir vēlme pilnvērtīgi atgriezt pašvaldību ostu darbībā, būtu pareizi, ja šis sadalījums būtu līdzīgs kā bija brīvostas valdē līdz 2019. gadam – 50% pret 50%. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka tādā situācijā abas puses nevarētu vienoties, bet es teicu, ka divdesmit piecu laikā, strādājot brīvostas valdē, nebija tāda gadījuma, kad brīvosta nevarētu pieņemt lēmumu, lai arī bija vienāds valdes locekļu skaits no abām pusēm,” uzsvēra Vītoliņš.

Politiķis arī norādīja uz to, ka būtisks ir jautājums par pašvaldību īpašumu ieguldīšanu akciju sabiedrībā. “Pašlaik ir viedokļu atšķirība par to, kas ir tā manta, kas pieder Ventspils brīvostas pārvaldei. Mēs uzskatām, ka tā ir radīta, izmantojot gan valsts, gan pašvaldības īpašumu, un faktiski uz to var pretendēt gan valsts, gan pašvaldība. Ministrs savukārt uzskata, ka tā ir valsts manta. Manuprāt, tas nav pareizi,”

Tāpat aktuāls esot jautājums par to, vai pašvaldība var izmantot savu īpašumu rūpniecības attīstībai. “Šobrīd tas strīds Saeimas komisijā bija par to, ka pašvaldība vispār nevar rīkoties ar savu īpašumu. Mums pieder īpašums, ko brīvosta neizmanto, un mēs esam gatavi attīstīt tur rūpnieciskos projektus, bet atbilstoši likumam, tas ir nodots Ventspils brīvostas, vēlāk “Ventas ostas”, valdījumā un pašvaldība nevar ar to rīkoties. Pilnīgs absurds. Suns uz sienas kaudzes – ne paši attīsta, ne pašvaldībai ļauj,” uzsvēra Vītoliņš.

“Skaidrs, ka mūsu rīcībā paliek tiesiski līdzekļi, lai nepiekristu šādiem grozījumiem,” piebilda politiķis.

Foto: F64