Jau augusta beigās varētu tikt pieņemti grozījumi likumprojektā “Par ostām”, kā rezultātā Rīgas un Ventspils ostas kļūtu par kapitālsabiedrībām. Ventspils mērs Jānis Vītoliņš neslēpj, ka situācija Ventspils ostā šobrīd ir kritiska un ostu reforma to varētu tikai pasliktināt.
Kā zināms, deputāti likumprojektam “Par ostām” ir noteikuši priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 20. augustam. Lai arī Ventspils pilsētas dome ir jau izveidojusi īpašu darba grupu, kurā apspriest veidu, kā valstij un pašvaldībai turpmāk sadarboties, kā preses konferencē atklāja Vītoliņš, valsts uzskata, ka šai darba grupai vajadzētu sākt strādāt tikai tad, kad tiks pieņemti grozījumi likumā.
“MĒS BIJĀM IEDOMĀJUŠIES TO VISU SAVĀDĀK – KA BŪS DISKUSIJA UN VIEDOKĻU APMAIŅA PAR ŠIEM LIKUMA GROZĪJUMIEM, KAS IR ĻOTI BŪTISKI,” PIEBILDA VĪTOLIŅŠ.
Viņš uzsvēra, ka likuma grozījumi nosaka, ka kapitālsabiedrības akciju turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tāpat akcijas varēs piederēt arī pašvaldībai ar nosacījumu, ka valstij būs ne mazāk kā divas trešdaļas kapitāldaļu. Līdz ar to, kā norādīja Ventspils mērs, “šeit nav paredzēta pašvaldību spēja ietekmēt lēmumus. [..] Likumprojektā nav minēts ne vārds par to, kā pašvaldība varētu piedalīties šai pārvaldē.”
Ventspils pilsētas dome gan vēl iesniegšot savus priekšlikumus.
Vienlaikus Vītoliņš atzina, ka ar Ventspils brīvostas pārvaldi sadarboties nav viegli, jo Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane uzskata, ka “īpašums nav nekas un valdījums ir viss.”
“Tas nekas, ka pašvaldībai pieder īpašums. Pašlaik iznāk tāda absurda situācija, jo, ja mēs kā pašvaldība vēlamies realizēt kādu projektu, tad zemes gabals, kur projekts paredzēts, būtu jāizņem no brīvostas valdījuma, bet brīvosta saka, ka to nevar,” uzsvēra Ventspils mērs.
Viņš atgādināja, ka kravu apgrozījums Ventspils ostā ir samazinājies divas reizes, kā rezultātā samazinājušies arī Ventspils brīvostas ieņēmumi, un pastāvot pārliecība, ka tas neapstāties. “Līdz ar to “Ventas ostai”, kas būs jaunie Ventspils brīvostas saimnieki, nebūs resursi, lai turpinātu to politiku, ko esam veidojuši kopš 2002. gada, veidojot atbilstošu infrastruktūru utt. Parādās risks, ka “Ventas ostai” nebūs finanses, lai rūpnieciskos objektus realizētu,” uzsvēra Vītoliņš.
Tāpēc pastāvot augsts risks, ka rūpnieciskā attīstība Ventspilī dēļ ostu reformas varētu apstāties.
Kā zināms, arī iepriekšējais Ventspils mērs Aivars Lembergs izteicis bažas, ka Ventspils brīvostai var iestāties maksātnespēja.
“Kristovska vadība rada ļoti lielus, augstus riskus, ka brīvostas pārvalde nespēs atmaksāt kredītus. Tā var nonākt maksātnespējas bankrota procesā. Vienlaicīgi esmu ļoti norūpējies par to, ka domes īpašums, kurš nodots lietošanā Kristovska faktiski vadītajai brīvostas valdei, tiek izmantots arvien neefektīvāk, nelietderīgāk,” norādījis Lembergs.
Kā zināms, pērn valstij nācās Ventspils brīvostas pārvaldei izsniegt aizdevumu 15,3 miljonu eiro apmērā. Aizdevums bija paredzēts kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.
Par labu valstij tika ieķīlāti vairāki Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi.
Foto: F64
