Tuvojoties Latvijas simtgadei un gaidot šos vēsturiski svarīgos svētkus, par pašreizējo valsts attīstību nereti gan no iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem nākas dzirdēt neglaimojošos vārdus: par mūsu valsts nodokļu politiku, nesakārtoto uzņēmējdarbības vidi, haotisko izglītības sistēmu un valdības lēmumiem kopumā, kā rezultāta jāsecina, ka ekonomika un visa valsts kopumā atrodas ne tajā labākajā situācijā. Lai gan vērojamas pozitīvas tendences, piemēram, neliels rūpniecības pieaugums un preču ārējais apgrozījums, kopumā tautsaimniecība stagnē. Arī salīdzinot dažādus attīstības modeļus reģionos, iezīmējas krasas atšķirības, piemēram, starp Vidzemi un Latgali. Dažos reģionos vērojama izteikta izaugsme, tai skaitā rūpnīcu, dzelzceļu mezglu, ostu attīstība un citi būtiski faktori, savukārt citos vērojams augsts bezdarbs, darba vietu trūkums, iedzīvotāju skaita samazināšanās un daudzas citas problēmas, kuras liek šo pilsētu iemītniekiem ar bezcerību raudzīties nākotnē.
Kamēr Latvijas attīstība kavējas un valdība nespēj savlaicīgi īstenot pārdomātas strukturālas pārmaiņas, atsevišķās pilsētas novērojama krietni lielākā attīstība, it īpaši Ventspilī. Gadu gaitā Ventspils ir kļuvusi ne tikai par vienu no skaistākajām un sakoptākajām Latvijas pilsētām, bet arī par veiksmīgāko saimniekošanas jautājumos. Tā nepārtraukti attīsta gan savu infrastruktūru, gan pilnveido piedāvājumu tūristiem un pilsētas iedzīvotājiem.
Pilsētas ekonomiskie rādītāji iezīmē nevienmērīgo atšķirību starp Ventspili un valsts. Tā, piemēram, Ventspils pašvaldībā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām ir vismazākie aizņēmumi – kopējās saistības investīciju projektu realizācijai uz 2017. gada sākuma ir 3,82 milj. eiro, kas ir 2,42% no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām un iemaksām pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pašvaldības kopējie izdevumi noteikto funkciju nodrošināšanai, tostarp iestāžu uzturēšanai, pilsētas labiekārtošanai un sociālo funkciju veikšanai, 2017. gadā plānoti 67,29 milj. eiro apmērā. Tādējādi uz 2017. gada beigām paredzams naudas līdzekļu atlikums 9,59 milj. eiro apmērā. Liela vērība pievērsta kultūras pasākumu finansēšanai, tostarp atlaižu nodrošināšanai Ventspils iedzīvotājiem.
Iespējams vairāk nekā citur, Ventspilī vērība tiek pievērsta uzņēmējdarbības attīstībai un atbalstam. Ventspils starp lielajām Latvijas pilsētām uzrāda otro augstāko rādītāju ārvalstu tiešo investīciju piesaistē uz 1 iedzīvotāju, būtiski pārsniedzot vidējo rādītāju valstī. Uz 2017. gada 1. janvāri kopējais ārvalstu tiešo investīciju apjoms Ventspils pilsētas administratīvajā teritorijā sastāda 189,5 milj. eiro. Līdz ar ārvalstu investīciju ieplūšanu Ventspilī ir izdevies atvērt arvien jaunas rūpnieciskās ražotnes un izveidot jaunas darba vietas. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) datiem, reģistrētā bezdarba līmenis Ventspils pilsētā 2017. gada 4. aprīlī ir tikai 6,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 1 089 personas.
Ventspilī ir viens no augstākajiem iedzīvotāju labklājības līmeņiem. Salīdzinājumā ar citām Latvijas pilsētām, Ventspils uzrāda labus rezultātus. Ventspils pilsēta sasniegusi atzīstamu līmeni atalgojuma jautājumā – vidējā bruto alga pērn bija trešā lielākā starp republikas pilsētām 791 eiro (Latvijā vidēji –743 eiro). Pozitīvi vērtējams arī fakts, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits pret pilsētas iedzīvotāju skaitu ir proporcionāli visaugstākais (46%) starp republikas pilsētām (vidēji republikas pilsētās – 42,5%). Novērtējot pilsētas ekonomiskos sasniegumus, Ventspils 2016. gada nogalē Latvijas Biznesa savienības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atvērtajā indeksā “Investīcijām draudzīgākā pašvaldība” tika atzīta par investīcijām draudzīgāko pilsētu.
Skatoties uz valsts un Ventspils atšķirīgo attīstības līmeni, kā arī tās perspektīvām, domājams, ka tieši šis ir īstais laiks valstij sākt strādāt pie jauna izaugsmes plāna. It īpaši ņemot vērā to, ka šīs atšķirības ir tik lielas. Nebūs pārspīlēti teikts, ka nereti šķiet – Ventspils ir pavisam cita valsts un tur procesi notiek atrauti no Latvijas. Daudzos jautājumos valsts noteikti varētu ņemt paraugu no Ventspils. Arī iedzīvotājiem būtu jābūt iespējai apspriešanai virzīt savus priekšlikumus un piedalīties procesos ar savu viedokli. Pavisam droši Ventspils dome un tās priekšsēdētājs Aivars Lembergs varētu apspriest ideju par īpašas, uz Latvijas izaugsmi un starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu vērstas domnīcas (think tank) izveidi, kurā varētu iesaistīties arī atbildīgo ministriju pārstāvji, tā kopā strādājot ne tikai pie vienas pilsētas, bet visas valsts izaugsmes un uzplaukuma.
