Saeimas deputāti vēlas noteikt valstij pienākumu visiem bērniem vecumā no diviem līdz divarpus gadiem veikt agrīnu attīstības izvērtējumu, lai laikus atklātu attīstības traucējumus. Šādas izmaiņas deputāti vēlas noteikt Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Tomēr jaunās idejas ieviešanu dzīvē var kavēt neskaidrība par to, kuram būs pienākums šo izvērtējumu veikt, vēsta NRA.lv.
Grozīt Bērnu tiesību aizsardzības likumu piedāvāja pieci dažādu politisko spēku deputāti. Saeima nolēma konceptuāli šos grozījumus likumā atbalstīt, taču pirms tam notiks diskusijas vairākās Saeimas komisijās. Priekšlikums paredz mainīt likuma pantu, kas noteic valsts un pašvaldības atbildību par bērna ar īpašām vajadzībām iekļaušanos sabiedrībā, kā arī izglītības, veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus atbilstoši bērna vajadzībām. Jaunais priekšlikums paredz papildināt šo pantu, nosakot obligātu agrīnu attīstības izvērtējumu. Ministru kabinetam līdz 2020. gada 1. jūnijam būs jāizstrādā kārtība, kā šo normu piemērot dzīvē, proti, kā šo izvērtējumu veikt.
Kāpēc šāds likums ir nepieciešams? Uz šo jautājumu deputāti likumprojekta anotācijā atbild: lai savlaicīgi sniegtu atbalstu bērna attīstībai, nepieciešama agrīna diagnostika. Pašlaik neviens likums neparedz obligātu agrīnu attīstības izvērtējumu visiem bērniem pirmsskolas vecumā. Pedagoģiski medicīniskās komisijas sniedz atzinumu par bērna attīstības traucējumiem un speciālām vajadzībām tikai no 1. klases un tikai pamatojoties uz bērna vecāku vai aizbildņu iesniegumu. Daudzos gadījumos bērni ar īpašām vajadzībām, uzsākot izglītību, nesaņem viņu vajadzībām atbilstošu atbalstu skolā vai ārpus tās. Izpētīts, ka Ziemeļvalstīs, kur bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana izglītībā vai darba tirgū jau ilgus gadus ir valsts politikas prioritāte, attīstības izvērtējumu agrīnā vecumā veic bērnu ārsts, savukārt sasniedzot obligātās izglītības vecumu – izglītības iestāde.
Deputāti arī savā lēmumā pamatojas uz Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka, nevērtējot bērna attīstību, var pastāvēt risks, ka skolēna speciālās vajadzības laikus neatpazīst un bērni nesaņem atbalstu izglītības procesā. Ja ieviestu šādu agrīnu diagnostiku, samazinātos bērnu skaits ar mācīšanās traucējumiem, uzlabotos bērnu sasniegumi skolā un mazinātos sociālā atstumtība.
Vidēji OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) valstīs bērni ar speciālām vajadzībām ir starp 7 līdz 10 procentiem no skolas vecuma bērniem. Latvijā uzskaita tos bērnus, kas apgūst speciālās izglītības programmas, bet ne visi bērni ar īpašām vajadzībām tādas apgūst. Saskaņā ar Valsts izglītības satura centra datiem, tie bija 5,8 procenti. Nodrošinot bērniem savlaicīgu attīstības izvērtējuma saņemšanu un laikus saņemot vajadzībām atbilstošu pedagoģisku atbalstu, samazināsies nesekmīgo bērnu skaits.
Visticamāk, lielākās diskusijas šī likumprojekta dēļ varētu raisīties par atbildības jomām – kam un kā būs jāveic šis izvērtējums un kas šo darbu finansēs. Deputāti norāda, ka agrīnais izvērtējums savu pienākumu ietvaros jānodrošina bērnu vai ģimenes ārstam, savukārt bērna attīstības izvērtējums, uzsākot obligāto izglītību, jānodrošina izglītības iestādei, tāpēc likumprojektam nebūšot lielas ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetu. Te gan deputāti, iespējams, neapjauš iespējamo pretdarbību no ģimenes ārstu puses, jo, ja tas tiks noteikts kā obligāts pasākums, ģimenes ārsti noteikti iebildīs. Pašlaik ģimenes ārsti vērtē bērna attīstību un veselību, taču neveic tādu izvērtējumu, kādu vēlas noteikt ar šo likumu.
Nākotnē varētu veidot valsts pedagoģiski psiholoģiskā atbalsta dienestu, un tā izveides izmaksas tiek lēstas ap četriem miljoniem eiro.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
