Jaunajai konservatīvajai partijai, kuras pārraudzībā ir Tieslietu ministrija, solot atrast risinājumu, kā samazināt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, Saeimas koalīcija jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu pārceļ no 2020. uz 2021. gadu, raksta NRA.lv.

Likumprojekts, kuru Saeima ceturtdien atzina par steidzamu, jāapstiprina vēl otrajā lasījumā, taču var droši prognozēt, ka līdz ar tā apstiprināšanu arī 2020. gada kadastrālo vērtību aprēķinam tiks piemērota līdzšinējā kadastrālo vērtību bāze, kas noteikta 2014. gadā. Savukārt no 2021. gada 1. janvāra ieviešamā kadastrālo vērtību bāze tiks izstrādāta atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū un tiks izmantota tirgus darījumu informācija par diviem gadiem – no 2017. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 1. jūlijam.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamo izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā.

Skaidrojot, kas vēl līdz nākamā gada nogalei tiks paveikts, Jauno konservatīvo partiju pārstāvošais Krišjānis Feldmans solīja, ka viņa partijas paspārnē esošā Tieslietu ministrija noteikti radīs risinājumu, lai, nosakot īpašuma kadastra vērtību, kas ietekmē arī nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, pēc iespējas tuvāk zemes tirgus vērtībai, nodrošinātu, ka, piemēram, vēsturiskajiem Vecrīgas iedzīvotājiem un vienīgā mājokļa īpašniekiem nekustamā īpašuma nodoklis ne tikai nepieaugs, bet pat samazināsies.

«Ir pilnīgi skaidrs, ka tieslietu ministrs nevirzīs šo metodiku apstiprināšanai Ministru kabinetā, kamēr netiks rasts risinājums, kā ne tikai nepalielināt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus, īpaši par primāro mājokli, Latvijas iedzīvotājiem, bet drīzāk, kamēr netiks atrasts veids, kā samazināt tos. Visticamāk, ar mērķi varbūt atbrīvot primāro mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa,» no Saeimas tribīnes solīja K. Feldmans, kurš vainoja Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošā Māra Kučinska valdību nespējā šo jautājumu atrisināt agrāk.

Tas pievērsa neatkarīgās deputātes Jūlijas Stepaņenko uzmanību, kura retoriski jautāja: «Godātie kolēģi no Jaunās konservatīvas partijas, cik ilgi jums Kučinska kungs traucēs strādāt? Cik ilgi jums traucēs strādāt tas, ka ZZS kādreiz ir bijusi valdībā?» «Nu ir pagājis jau gana daudz laika, lai jūs varētu paspēt pieķerties jūsu priekšvēlēšanu solījumu pildīšanai,» mudināja opozicionāre.

K. Feldmans arī informēja, ka nākamā gada budžeta veidošanas procesā Zemes dienests un Tieslietu ministrija raduši iespējamo risinājumu – noteikt, ka zemei, kuras kadastrālā vērtība nepārsniedz 20 tūkstošus, nodoklis netiek piemērots, bet pārējai daļai piemērot koeficientu 0,2. Savukārt ēkām un mājoklim ar nodokli neapliekamais minimums būtu 100 tūkstoši, bet atlikušajai vērtībai varētu piemērot tādu pašu, nodokli samazinošu koeficientu – 0.2.

«Modelēšanas rezultātā iegūtie dati liecina, ka ārpus lielajām pilsētām nekustamā īpašuma nodoklis par mājokli gandrīz, var teikt, vispār nebūtu jāmaksā, izņemot kaut kādiem īpaši dārgiem īpašumiem. Un ir iespējama situācija, kad kopējā nekustamā īpašuma nodokļa fiskālā ietekme ir neitrāla,» skaidroja politiķis.

Klausoties K. Feldmana solījumos, piktumu pie sevis paturēt nevēlējās Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošais Armands Krauze, kurš koalīcijai un īpaši konservatīvajiem pārmeta opozīcijas ideju piesavināšanos.

«Es atgādināšu, ka jūs šodien rīkojaties divkosīgi. Jo šādu priekšlikumu Zaļo un zemnieku savienības frakcija iesniedza šā gada 16. maijā, kurš 23. maijā tika skaisti noraidīts. Un šiem pašiem deputātiem, kuri šodien stāsta, ka viņi vēlas vienīgo mājokli neaplikt ar nodokli, palīdzēt trūcīgākiem iedzīvotājiem, maijā tādas vēlmes nebija. Maijā viss bija vienkārši jānorok,» brīnoties, vai konservatīvie uzsākuši pāragru priekšvēlēšanu kampaņu, pauda A. Krauze.

Jānis Lasmanis