Mūsdienās cilvēki ļoti bieži un aktīvi ievieto dažādus materiālus internetā, kā arī ņem no tā materiālus savām vajadzībām. Attīstoties tehnoloģijām, autordarbu izmantojums kļūst aizvien plašāks. Vispasaules tīmeklī atrodas milzīgs apjoms radošo cilvēku radītu autordarbu – dziesmu, literāru darbu, filmu, zinātnisku rakstu, vizuālu darbu, fotogrāfiju u.tml. Vai visi šie darbi tur atrodas ar tā radītāju piekrišanu? Vai mēs drīkstam tos izmantot neierobežoti? Vai autors piekrīt savu darbu pieejamībai internetā? Kā tas bija agrāk, kā ir tagad? Kā nodrošināt līdzsvaru starp radošo cilvēku (autoru, izgudrotāju) un visas sabiedrības tiesībām un interesēm? Šie jautājumi prasa steidzamu risinājumu.
Pirātisms samazina godīga uzņēmēju konkurētspēju
Intelektuālā īpašuma pirātisma ietekme uz sabiedrības tiesībām un interesēm ir daudz plašāka nekā tikai industrijas ciestie zaudējumi, jo pirātisms iznīcina godīgo izplatītāju un pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbību, samazina darbavietas, samazina nodokļu ienākumus. Šī iemesla dēļ šo tiesību aizsardzības režīmam jābūt tādam, lai tie, kas investē intelektuālā īpašuma produktos savas finanses un zināšanas, varētu paļauties uz to, ka viņu ieguldījums būs pienācīgi, nevis tikai deklaratīvi aizsargāts, un viņiem būs iespējas atgūt savus ieguldījumus.
Intelektuālā īpašuma svarīgumu un tā nozīmi tautsaimniecības attīstībā apliecina fakts, ka Latvijas Nacionālais attīstības plāns (NAP) 2014. – 2020. gadam1 kā vienu no rīcības virzieniem ir noteicis izveidot izcilu uzņēmējdarbības vidi, un šī rīcības virziena ietvaros kā viens no veicamajiem uzdevumiem ir intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošana.
Interese par intelektuālā īpašuma tiesību attīstību strauji pieaug
Lai sekmētu intelektuālā īpašuma aizsardzību un izpratni par to, Biznesa augstskola Turība ir izveidojusi jaunu akadēmiskā bakalaura studiju programmu „Tiesību zinātnes”, kur liels uzsvars tiks likts uz intelektuālā īpašuma tiesību attīstību gan nacionālā, gan starptautiskā vidē. Papildus tam uzmanība tiesību attīstības jomai tiek veltīta arī augstskolas organizētajās konferencēs. Jāuzsver, ka pēdējos gadus ir bijusi tik liela interese par intelektuālā īpašuma tiesību attīstību, ka šim jautājumam tika veltīta atsevišķa sekcija. Piemēram, šī gada XIX Starptautiskās zinātniskās konferences “Latvijai 100: cerības, sasniegumi un izaicinājumi” laikā tika izveidota sekcija “Intelektuālā īpašuma tiesību nozīmes pieaugums Latvijas ekonomikā”, kurā eksperti diskutēja par Latvijas filmu nozares attīstību, inovācijpratības pilnveidošanas nepieciešamību Latvijā, kā arī zaudējumu aprēķināšanas mehānismiem intelektuālā īpašuma tiesību aizskāruma gadījumos. Daudz tika diskutēts arī par autortiesību pārkāpumiem digitālajā vidē.
Vispasaules kongresu nozīme
Runājot par paveikto intelektuālā īpašuma jomā, jāmin Starptautiskās intelektuālā īpašuma aizsardzības asociācijas (AIPPI) darbs. Tā ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas ar intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesiskā režīma pilnveidi un piemērošanu. Šīs organizācijas ikgadējais vispasaules kongress darbojas kā izglītības forums, piedāvājot profesionālas attīstības programmas ar vērtīgām izglītības sesijām. AIPPI pēc katra vispasaules kongresa padara pieejamus tā materiālus (darba kārtību, kongresa dalībniekus, dalībvalstu ziņojumus, pieņemtās rezolūcijas u.c.) savā gadagrāmatā interneta vietnē. Šī vietne ir kļuvusi par neaizvietojamu līdzekli visām aprindām, kas interesējas par intelektuālo īpašumu, jo tajā var atrast visus būtiskos problēmjautājumus, gan tos, kuri tiek risināti šobrīd, gan tos, kuri tika risināti laika posmā kopš asociācijas dibināšanas 1897. gadā. Tīmekļa vietnē atrodami arī ziņojumi par AIPPI pārstāvju dalību dažādās sanāksmēs un informācija par starptautiskām, reģionālām un nacionālām konferencēm. Vispasaules kongresos jautājumi tiek apspriesti nelielās grupās un plenārsēdēs, tā ir lieliska iespēja dalībniekiem satikties un veidot personiskās un profesionālās attiecības. Vispasaules kongresi notiek katru gadu septembrī vai oktobrī dažādās pasaules valstīs. Parasti tos apmeklē ap 2000 dalībnieku.
Latvijas nacionālās pozīcijas paušana starptautiskā arēnā
Kopīgi ar citiem autortiesību speciālistiem katru gadu gatavojam ziņojumus Latvijas AIPPI Nacionālās grupas vārdā, piemēram, 2014. gada kongresā tika sagatavots ziņojums par “Autordarbu izplatīšanas tiesībām un to izbeigšanos”, 2015. gadā tika gatavots ziņojums par tēmu “Izņēmumi un ierobežojumu izglītības un pētniecības institūcijām”, 2016. gadā viens no centrālajiem jautājumiem bija hipersaišu izmantošana un to likumība. 2017. gadā tika diskutēts par zaudējumu atlīdzināšanas pamatprincipiem intelektuālā īpašuma pārkāpumu gadījumos, un ziņojums tika sagatavots, ņemot vērā Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Šajā gadā kongresam tiks sagatavots ziņojums par jautājumu “Solidārā atbildības intelektuālā īpašuma pārkāpumos”.
Intelektuālā īpašuma aizsardzība studiju programmā
Aktīva darbība norisinās arī Latvijas ietvaros – augstskolas eksperti ir iesaistīti gan Kultūras ministrijas, gan Tieslietu ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas organizētajās ekspertu darba grupās, kas izvērtē gan nepieciešamo grozījumu veikšanu ar intelektuālā īpašuma aizsardzību saistītajos normatīvajos aktos, gan rūpējas par šo normatīvo aktu atbilstošu un ilgtspējīgu piemērošanu. Piemēram, tika sniegti priekšlikumi Ekonomikas ministrijai, kā uzlabot Latvijas snieguma rādītājus inovāciju ieviešanas procesā. Tika ieteikts, ka intelektuālajam īpašumam un tā aizsardzībai vajadzētu būt neatņemamai mācību programmas sastāvdaļai visā izglītības sistēmā, sākot ar pamatizglītību un beidzot ar augstāko izglītību. Skolu mācību programmās ir jāiekļauj vismaz intelektuālā īpašuma pamatprincipi, pirātisma būtība un tā radītie apdraudējumi.
Augstskolas, valsts un starptautiskā līmenī līdz šim paveikts liels darbs intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, taču būtiska nozīme ir arī tam pienesumam, ko var radīt nozares studenti. Eksperti un pētnieki ir atvērti studentu iesaistei, lai kopīgiem spēkiem radītu jaunas idejas un inovatīvus risinājumus jau studiju laikā.
Autore: Biznesa augstskolas Turība Tiesību zinātņu katedras vadītāja, profesore Ingrīda Veikša
