Jau vairākus gadus Latvijas veikalos ir nopērkams krējums un krējuma izstrādājums, sviests un sviesta izstrādājums. Rūjienas saldējuma ražotāji uzskata, ka līdzīgu regulējumu nepieciešams ieviest arī saldējuma nozarē.

Lai gan Zemkopības ministrijas speciālisti pieļauj, ka varētu tikt izstrādāti speciāli noteikumi saldējumu marķēšanai, tomēr nesola ieviest prasību augu tauku saldējumu marķēt ar nosaukumu saldējuma izstrādājums.
Šobrīd par saldējumu tiek dēvēti tādi aukstie deserti, kas ražoti no piena vai krējuma, vai no saldētas sulas vai augu taukiem.

NRA.lv pārliecinājās, ka saldējumu etiķetēs ir minēts ne tikai piens vai saldais krējums, bet arī augu tauki, sūkalu pulveris un virkne dažādu E. Reti kurš pircējs izlasa to, kas ir rakstīts uz iepakojuma ar sīkiem burtiņiem.

Izvēlas lētāko

Arī Elvi sabiedrisko attiecību speciālistes Vinetas Grigānes novērojumi liecina, ka lielākā daļa pircēju produkta saturu lasa ļoti reti, līdz ar to pērk saldējumu, kas satur augus taukus, bieži to pat nenojauzdami, un nereti ir izbrīnīti, kādēļ ir tik liela cenas atšķirība par it kā līdzīgiem produktiem. Pēc viņas teiktā, aptuveni 75% no visiem pārdotajiem saldējumiem satur augu taukus, pārējie 25% tiek ražoti no piena un krējuma. “Tik liels pārdošanas īpatsvars tiem saldējumiem, kas satur augu taukus, ir tāpēc, ka šie saldējumi ir lētāki. Turklāt neskaidrā marķējuma dēļ pircējs bieži pat neiedziļinās, vai viņa iegādātais saldējums tiešām ir piena produkts vai arī maisījums no dažādām vielām, – tieši tāpēc pircēju interesēs būtu ieviest skaidrāku dalījumu attiecībā uz saldējuma veidiem un nosaukumiem,” sacīja V. Grigāne.

Rosina mainīt likumdošanu

Rūjienas saldējuma ražotāji, kas ir vieni no retajiem Latvijā, kuri saldējumu ražo no piena, uzskata, ka jāmaina likumdošana, lai patērētājs netiktu maldināts. Tas, kā tiek nosaukti sasaldētas sulas vai augu tauku izstrādājumi, ir likumdevēju ziņā – saldējuma izstrādājums, aukstais deserts vai ķīmisko vielu kokteilis, kā ironizējot teica šefpavārs Mārtiņš Rītiņš.

“Lai patērētāji būtu līdzatbildīgi produkta izvēlē, viņiem ir jāsaņem pilnvērtīga informācija par produkta sastāvu. Dažkārt patērētāji ir neizpratnē, kādēļ veikalā ir saldējumi, kas tiek tirgoti par 10 santīmiem, bet cits līdzīgs produkts par 30 santīmiem, viņi domā, ka produkta ražotāji pelna uz pircēju rēķina, bet patiesībā līdz gala produkta patērētājam nav nonākusi informācija, ka ir produkti, kuri ražoti no augu tauku maisījuma. Mēs vēlamies vērst visu iesaistīto pušu uzmanību un rīkoties, lai mainītu tirdzniecības nosaukuma “saldējums” piemērošanas noteikumus un patērētājiem būtu uzreiz skaidrs, kas ir dabisks saldējums, kas tikai izstrādājums,” sacīja SIA Rūjienas saldējums valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Paredz importa pieaugumu

Tomēr Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti uzsver: situācija nav tik vienkārša, kā domā ražotājs, – pieņems Ministru kabineta (MK) noteikumus, kas atļauj par saldējumu saukt vien tādu, kas gatavots no piena un krējuma, un problēma būs atrisināta. Pēc ZM speciālistu skaidrotā, Latvijā pieņemtie MK noteikumi ir saistoši tikai Latvijas ražotājiem un tā saukto trešo valstu ražotājiem. Tas nozīmē, ka uz citām ES valstīm šīs prasības neattiekšoties.

Tādā gadījumā, īstenojot Rūjienas saldējuma ierosinājumu, citu ES valstu ražotāji varēs Latvijā pārdot augu tauku maisījumu kā saldējumu, bet Latvijas ražotāji to nedrīkstēs. Līdzīga situācija, pēc PVD piena un olu produktu uzraudzības sektora vadītājas Unas Statkus teiktā, jau ir izveidojusies ar krējumu, kad veikalu plauktos blakus stāv Latvijā ražots krējuma izstrādājums un Lietuvas krējums, lai gan abu produktu sastāvs ir identisks.

Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pieļauj, ka, ieviešot šādus noteikumus, ciestu Latvijas ražotājs, jo tas būtiski palielinātu importu. Pircēji lielākoties izvēlētos saldējumu, nevis saldējuma izstrādājumu, pat neraugoties uz to, ka pirmais būtu ražots ārvalstīs un tā sastāvs būtu identisks otrajam.

ZM Veterinārā un pārtikas pārstrādes departamenta direktore Zanda Matuzale uzskata, ka arī šobrīd pārtikas produktu marķējumā sniegtā informācija patērētājam dod iespēju pieņemt apzinātu izvēli produktu iegādē, tādēļ ir ļoti svarīgi, ka tiek sniegta patiesa informācija par produktu un to, no kā tas ir ražots. Turklāt Latvijā darbojas MK noteikumi, kas atļauj par piena vai krējuma saldējumu saukt tikai tos izstrādājumus, kuri ir gatavoti no piena vai krējuma.

***

VIEDOKĻI

Inga Širina, uztura speciāliste:

– Lai arī saldējums mūsu likumdošanā netiek klasificēts kā piena produkts, tomēr empīriski to uzskatām par produktu, kas tiek ražots no piena. Lietojot saldējuma ražošanā augu taukus, tiek izvēlēti lētāki tauku maisījumi. Šo tauku iegūšanas procesā rodas arī taukskābes, kuras, kā zināms, izraisa aterosklerozi. Runājot par piena taukiem, protams, tie arī nav tie labākie mūsu organismam, bet, lietojot pienu vai krējumu kā galveno saldējuma sastāvdaļu, produktā nonāk ne tikai piena tauki, bet arī daudzas citas vērtīgās piena sastāvdaļas – virkne vitamīnu un minerālvielu. Komentējot tieši šo priekšlikumu par nosaukuma precizēšanu, kas tad īsti ir saldējums un kā mēs dēvējam šo produktu, raugoties no veselības veicināšanas puses, noteikti ir jāveic grozījumi likumdošanā, jo patērētājiem ir tiesības būt informētiem un izvēlēties, cik ļoti viņi grib vai negrib kaitēt savai veselībai.

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore:

– No patērētāju aizsardzības viedokļa, jo vairāk informācijas patērētājam par produktu ir pieejams, jo informētāku un uz informāciju balstītu izvēli viņš var izdarīt. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai norādītā informācija būtu patiesa un nebūtu maldinoša un tas tiktu attiecīgi uzraudzīts.

Normunds Labrencis, Ingman saldējuma direktors:

– Es esmu par šādu iniciatīvu, jo tādā veidā ikviens ražotājs būtu godīgāks pret produkta gala patērētāju. Protams, paliks savs patērētāju loks saldējuma izstrādājumam, kam pievienoti augu tauki, līdzīgi kā tas ir ar krējumu un krējuma izstrādājumiem. Mēs iestājamies par kvalitatīvu saldējumu, kas ražots no piena, krējuma vai sviesta, 80% no mūsu piedāvātās produkcijas ir dabisks saldējums.

Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv