Vajadzētu atteikties no desmit ballu sistēmas vizuālajā mākslā, mūzikā un sportā, jo tie lielākoties pamatojas uz skolēna talantu, uzskata vecāki. Pedagogi tam iebilst, norādot, ka, liekot atzīmi, tiek ņemtas vērā ne tikai dotības, bet arī bērna iegūtās prasmes, attieksme pret darāmo un izaugsme.
Nevajag rāmjus
Vecāku apvienību Visi un arī citas Vecāku forumā ietilpstošās organizācijas aprāda, ka nereti zemā atzīme radošajos mācību priekšmetos un sportā bojā visādi citādi labo liecību. Lita Konopone, kas darbojas Vecāki par izglītību, iesaka lietot ieskaitīts vai neieskaitīts, kas parādīs, vai bērns ir strādājis stundā vai ne. «Esmu novērojusi, ka manam bērnam viduvējai atzīmei zīmēšanā ir ļoti liela nozīme. Tas viņai licis secināt, ka viņa neglīti zīmē. Un man ir grūti pārliecināt par pretējo un uzpurināt pašapziņu. Nevajadzētu radošās izpausmes ielikt kādos rāmjos,» savu pārliecību portālam NRA.lv pauž L. Konopone. Viņai piekrīt arī Zane Johansone no Latvijas vecāku kustības: kāpēc gan viss būtu jābalsta uz atzīmju sistēmu – tam vairāk vajadzētu būt izpausmju priekam. Galvenais, lai bērnam būtu interesanti, vēlēšanās darboties un prieks par rezultātu. Jo tie, kas gribēs vairāk attīstīt savu talantu, var to darīt dažādos interešu pulciņos.
Jāpārskata saturs
Daudz kas atkarīgs ir no skolotāja un viņa prasmes motivēt un novērtēt, ir pārliecināta Irēna Alika no Daugavpils universitātes Mākslas un dizaina katedras; viņa ir arī trīs bērnu māmiņa un pedagoģe skolā. Gudrs speciālists atradīs ik skolēnā ko izceļamu. Kāpēc gan talantīgs audzēknis nebūtu pelnījis saņemt desmitnieku? Viņa domā, ka vizuālā māksla būtu jāapgūst arī vidusskolā, jo dažs atplaukst tieši šajā vecuma posmā. Turklāt – gan mūzika, gan māksla ļoti palīdz garīgi vispusīgi attīstīties, bet sports – fiziski, un bez nostiprinātas veselības arī būs grūti dzīvē ko sasniegt.
Vizuālās un lietišķās mākslas pedagogu asociācijas pārstāve un Jelgavas Mākslas skolas direktore Anda Stankeviča domā, ka jāsaglabā vērtēšanas sistēma, pie kuras jau pierasts. Nekad nebūs tā, ka viss apmierinās visus. Starp citu, dažkārt bērnam vienīgās augstākās balles ir kādā no radošajiem priekšmetiem vai sportā. Un vai tas nav jāuzteic?
Viņai pievienojas Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas valdes locekle un Ventspils 6. vidusskolas mūzikas pedagoģe ar 28 gadu darba stāžu Antra Ziemele, uzsverot, ka katrs ieguldītais darbs ir jānovērtē, un tas ir tāpat kā visos citos mācību priekšmetos, kur bieži vien jāizdara vairāk, nekā ir dotību. Tomēr viņa piekrīt, ka mūzikā prasmju un zināšanu latiņa uzlikta augstu. Iespējams, ka būtu jāpārskata šā mācību priekšmeta saturs, kas rada grūtības daļai izglītojamo. Varbūt tā specifikas dēļ daļa skolēnu vidusskolā kā papildus apgūstamu izvēlas vizuālo mākslu, bet ne mūziku.
Svarīgākais – izaugsme
Sportā atzīme ir kā izaugsmes rādītājs, un desmitnieku var saņemt arī par nebūt ne augstiem rezultātiem, teic Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes valdes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. Bez standartiem jau arī nevar, un tas ir jāievēro katrā darbā. Un kāpēc gan nepiestrādāt papildus, ja rezultāti sportā nav tik labi, kā gribētos. Ir taču arī iespējas interešu izglītībā sportot par velti. «Bērnam ir jāattīstās fiziski, bez tā nekas labs nebūs. Pie eksāmena sportā gan nebūtu jāatgriežas, taču trīs stundas nedēļā skolās būtu laba lieta,» spriež D. Zaļupe.
Valsts Izglītības satura centrs norāda, ka «mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte, iegūtās prasmes un iemaņas, attieksme pret izglītošanos, kā arī mācību sasniegumu attīstības dinamika». Turklāt katrā izglītības iestādē ir «sava iekšēja vērtēšanas kārtība/nolikums, kas nosaka, piemēram, vērtējumu skaitu mācību priekšmetā, pārbaudes darbu biežumu, izpildes formas, mājas darbu skaitu un to vērtēšanu, iespēju skolēniem uzlabot savus mācību sasniegumus, kādā laika intervālā un kā veicami ieraksti dienasgrāmatā un eklasē».
Aisma Orupe
