Labklājības ministrija (LM) veic aprēķinus, vai ar to naudu, kas ieplānota pašvaldībām garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta izmaksu līdzfinansējumam, šim gadam pietiks. LM valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks prognozē, ka naudas varētu arī nepietikt.
LM no sociālās drošības tīkla stratēģijas naudas veic līdzmaksājumus pašvaldībām divu pabalstu nodrošināšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Viens no pabalstiem ir garantētā minimālā ienākuma nodrošināšanai, otrs – dzīvokļa pabalsta izmaksai. Tiesa, GMI pabalsta izmaksā valsts palīdz segt vismaz pusi, bet dzīvokļa pabalstam tā ir tikai piektā daļa. Visu pārējo sedz pašvaldība. Pēc LM apkopotajiem datiem, šogad būtiski aug šiem pabalstiem izlietotās naudas apjoms. Tā pērn GMI pabalsta izmaksai no valsts līdzfinansējums bija 735 554 lati, dzīvokļa pabalstam – 313 894 lati (tiesa, valsts tikai oktobrī sāka līdzfinansēt), šāgada pirmajā ceturksnī tam tērēts attiecīgi 1,4 miljoni latu un 754 194 lati.
Tēriņi par pusgadu ir vēl apjomīgāki – GMI pabalstam pašvaldībām novirzīti 3,6 miljoni latu (vēl pusi piemaksā novadu un pilsētu pašvaldības – tātad kopējais GMI pabalstam tērētās naudas apjoms lēšams vairāk nekā 7 miljoni latu), bet dzīvokļa pabalstam 1,7 miljoni latu. Pēc LM datiem skaidri redzams, ka visam gadam atvēlētas naudas nepietiks, ja trūcīgo skaits saglabāsies tāds pats vai turpinās pieaugt. Šā gada laikā trūcīgo skaits ir būtiski pieaudzis – no pērnā gada beigām – vismaz par 60 000 cilvēku.
“Mēs pašlaik veicam aprēķinus, negribētu veikt asas kustības, pieņemot pārsteidzīgus lēmumus,” atzīst I. Alliks. “Arī Finanšu ministrija mums ir norādījusi, ka situācija ar pabalstiem rūpīgi jāanalizē. Vasarā gan samazinās pabalstu pieprasītāju skaits, un, iespējams, līdz ar nagiem, ja tā var teikt, būsim pareizi prognozējuši. Tomēr šogad naudas varētu arī nepietikt.” Viņš nenoliedz, ka ir apspriests jautājums par līdzfinansējuma procentu palielināšanu, un atsevišķas pašvaldības izteikušas viedokli, ka vismaz dzīvokļa pabalsta līdzfinansējums nepieciešams lielāks. Viena no iespējām ir pārskatīt sociālā spilvena naudu – vai tur nav kāds atlikums. “Tas nebūtu liels cipars – 1–2 miljoni,” lēš I. Alliks. Otra iespēja – meklēt naudu ārpus spilvena. Tādam mērķim esot ļauts palielināt budžeta deficītu.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
