Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rakstveidā vērsusies Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā ar aicinājumu izvērtēt iespēju veikt Prokuratūras likuma 16.pantā paredzēto pārbaudi un pārbaudīt vai Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova rīcībā nav saskatāmas Krimināllikuma 317.panta pirmajā daļā paredzētās noziedzīgā nodarījuma pazīmes, kā arī izvērtēt iespēju veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai.
VARAM vērsusies Ģenerālprokuratūrā, pamatojoties uz 2018.gada 8.novembrī saņemto Rīgas domes Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegumu, kurā norādīts uz iespējamo domes komiteju un sēžu kārtības neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Iesniegumā norādīts, ka no izsludinātās Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas darba kārtības ticis izņemts punkts “Par nekustamā īpašuma atvieglojumiem Rīgā” un attiecīgais jautājums 2018.gada 17.oktobra komitejas sēdē netika izskatīts. Turklāt 2018.gada 5.novembrī sasauktajā Rīgas domes ārkārtas sēde domes priekšsēdētājs izsludinājis pārtraukumu uz nenoteiktu laiku, vienlaikus nenorādot rīcību, lai novērstu šķēršļus jautājuma izskatīšanai.
Par iesniegumā norādīto 2018.gada 9.novembrī VARAM vērsusies pie Rīgas domes priekšsēdētāja ar pieprasījumu sniegt situācijas skaidrojumu par normatīvo aktu neievērošanu, īstenojot pašvaldības domes darba procesus, tai skaitā izsludinot pārtraukumu uz nenoteiktu laiku. Jāuzsver, ka pārtraukuma izsludināšanu uz nenoteiktu laiku spēkā esošie normatīvie akti neparedz. Turklāt, ievērojot tiesisko regulējumu, secināms, ka normatīvie akti nepilnvaro pašvaldības domes priekšsēdētāju grozīt izsludināto komitejas darba kārtību vienpersoniski, un komitejas sēdē bija jāizskata visi jautājumi, kas tika izsludināti un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosūtīti deputātiem iepazīties.
Diemžēl 2018.gada 16.novembra atbildes vēstulē Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs nav sniedzis situācijas paskaidrojumu pēc būtības, kā arī nav informējis par to, kā un kad novērsīs pārkāpumus.
Valsts pārvaldes iekārtas likums noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Ņemot vērā minēto, pašvaldības darbībai jāatbilst ārējiem normatīvajiem aktiem. Vienlaikus atbilstoši publisko tiesību principam aizliegts ir viss, kas nav atļauts ar tiesību normu.
Jāuzsver, ka ne pašvaldības dome, ne cita pašvaldības institūcija vai amatpersona nav tiesīga pārsniegt savas kompetences ietvarus un rīkoties neatbilstoši likumā un nolikumā noteiktajam. Un pašvaldības domes priekšsēdētājs ir atbildīgs gan par ārējiem normatīvajiem aktiem atbilstošu domes sēžu norisi, gan par tiesiskas domes darbības nodrošināšanu kopumā.
Līdz ar to VARAM par iespējamiem pašvaldības domes priekšsēdētāja pārkāpumiem ir vērsusies LR Ģenerālprokuratūrā. Un par turpmāko rīcību Rīgas pilsētas pašvaldības, tajā skaitā Rīgas domes priekšsēdētāja, darbības pārraudzībā VARAM lems pēc atbildes saņemšanas no Ģenerālprokuratūras, kā arī turpinās pastāvīgi sekot līdzi darba procesam Rīgas domē.
Foto: F64
