Valsts un daba stutē ceļus un tiltus

Ceļu uzturēšanas ziemas sezona bez ziemas aizpildīs gandrīz visu robu ceļu labošanas finansējumā, kāds šogad bija izveidojies līdz ar Eiropas Savienības palīdzības fondu izlietošanu, vēsta NRA.lv.

Daba ir ļoti palīdzējusi Latvijas ceļiem un ceļu uzturēšanas nozarei. Ir pagājis gads un dažas dienas, kopš Neatkarīgā 2019. gada 31. janvārī publicēja jaunizveidotās Krišjāņa Kariņa valdības satiksmes ministra Tāļa Linkaita brīdinājumu, «ka 2020. gadā ceļu būve atradīsies finanšu bedrē». Šīs bedres dziļumu skaitliski izsaka tas, kā sarūk Latvijas ceļu uzturēšanai iezīmētais Eiropas Savienības palīdzības naudas atlikums 2014.-2020. gada plānošanas periodā. Šīs naudas tērēšanas maksimums 104 miljonu eiro apmērā tika sasniegts 2018. gadā pirms 13. Saeimas vēlēšanām. Pēc tam bija atlikuši 76,5 miljoni eiro 2019. gadam un 37,3 miljoni šim gadam. Tātad bedre veidojās 37,3-76,5= (- 39,2) miljonu eiro dziļumā. Latvijas valsts budžets spēja šīs bedres aizbēršanai atvēlēt vien dažus miljonus eiro, bet daba spēja daudz vairāk. Proti, valsts ceļu uzturēšana izbraucamā stāvoklī caurmēra ziemā prasa apmēram 40 miljonus eiro, kas praktiski sakrīt ar šoziem ietaupāmo naudas summu. Jābrīdina tomēr, ka ziema vēl nav beigusies un miljoni eiro sniega šķūrēšanas tehnikas uzturēšanai un neiztērētā smilšu un sāls maisījuma glabāšanai būs jāiztērē tik un tā. Galvenais, lai valdība neiedomājas šo naudu izņemt no ceļu nozares budžeta. Pagaidām šo naudu saglabāt un iztērēt apņēmies valsts uzņēmums Latvijas autoceļu uzturētājs.

Naudu tērē piesardzīgi

Par valstij piederošo autoceļu uzturēšanu atbildīgais uzņēmums Latvijas valsts ceļi (LVC) saplānojis autoceļu sakopšanas un labošanas darbus 2020. gadā 250,5 miljonu eiro vērtībā. Pagājušā gada pavasarī par 2019. gada ceļu būves sezonas kopējo tāmi valsts uzdeva 262 miljonus eiro, bet droši vien iztērēja mazāk. Viens no ES naudas avotiem šādu summu sasniegšanai ir iepriekšējai ceļu būves sezonai ieplānotie, bet nepaveiktie darbi. Ja nauda tiktu tērēta tik raiti, kā bija plānots, tad jau pagājušajā gadā ES fondu atlikums ceļiem būtu gandrīz nulle un šogad sasniegtu apaļu nulli. Plānu neizpildīšanu var gan norakstīt uz būvdarbus kavējošiem dabas apstākļiem, gan uzdot par plānotāju gudrību, kā regulēt darbu tempu tā, lai līdzekļi nepaliktu neapgūti, kā tas citās ES palīdzības sadaļās šad tad gadās, bet arī netiktu pilnīgi iztērēti pirms termiņa. ES palīdzības apjoms ceļu būvē tika deldēts tā, lai vismaz daļu šīs palīdzības spētu aizvietot Latvijas valsts budžets.

Šogad jau sākotnējā summa ir vēl mazliet mazāka un tērējama ar apdomu, jo šobrīd nav paredzams, vai vispār un kādā apjomā ceļu būves nozarē nākamgad ieplūdīs ES 2021.-2027. gada plānošanas perioda nauda autoceļu vajadzībām un vēl jo vairāk Rail Baltica būvēšanai. Tāpat zem lielas jautājuma zīmes ir Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu līniju elektrifikācija, kuras izpilde varētu dot darbu arī ceļu būves uzņēmumiem.

Uzņēmēji ir norūpējušies

Ceļu būves uzņēmumu sabiedriskās organizācijas Latvijas ceļu būvētājs aprēķini jeb brīdinājumi ir tādi, ka finansējuma un tādējādi arī darba apjoma samazināšanās dēļ ceļu būves nozarē strādājošo skaits šogad samazināšoties par vairāk nekā 35%, kas nozīmējot 3,5 tūkstošu cilvēku atlaišanu no satiksmes objektus būvējošiem uzņēmumiem. Pirmajā brīdī paredzējums izskatās vairāk pakārtots uzmanības pievēršanai nekā valsts atzītajam finansējuma samazinājumam, taču iespējams, ka uzņēmēju organizācijas paredzējums nav pārspīlēts. Ir vairāki apsvērumi, kāpēc reālais kopējā finansējuma samazinājums var izrādīties krasāks par šobrīd pieteikto. Pirmkārt, reālais darba un naudas apjoms būs mazāks par ieplānoto, ja jau tāda ir Latvijā iesakņojusies prakse. Otrkārt, reālo darbu apjomu samazinās būvdarbu izmaksu kāpums, ko pati valsts ir panākusi kaut vai ar degvielas akcīzes nodokļa celšanu, kuras kompensācija kopējā būvdarbu valsts pasūtījumā nav paredzēta. Cenu celšanos nosaka vēl daudz citi apstākļi. Treškārt, nav garantiju par pašvaldību un privāto pasūtītāju spēju 2020. gadā veikt kapitālieguldījumus ceļos un citos objektos, kur vajadzīgas ceļu būves uzņēmumu prasmes un tehnika. Ja piepildīsies paredzējumi par nelabvēlīgu ekonomisko konjunktūru Latvijā un pasaulē, tad sīkāki pasūtītāji savus pasūtījumus atsauks ātrāk nekā valsts.

Acīm redzamu izmaiņu nebūs

Pēc LVC valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes teiktā, šā gada darba apjoms uz ceļiem vismaz vizuāli nebūs atšķirams no 2019. gadā piedzīvotā. Tāpat kā pērn, ceļu remontu plānots veikt 100 vietās 477 km kopgarumā. Ar to domāts tāds remonts, ko nevar nepamanīt, jo tas izraisa braukšanas ierobežojumus. Tie, no vienas puses, rada neērtības, bet, no otras puses, uzmundrina ar cerību, ka turpmāk daudzus gadus tur būs labs ceļš.

Ceļu labošanas vietas izvēlētas atbilstoši satiksmes intensitātei. Par sezonas kroņa numuru paliek no iepriekšējās sezonas mantotā Sēnītes satiksmes mezgla rekonstrukcija, kas jāpabeidz šā gada novembrī. Būvdarbi plānoti uz 42 tiltiem. Remontējamo objektu sarakstā 30 tilti parādīsies no jauna, bet 12 tilti tiek laboti jau kopš 2019. gada. Citā nozīmē jauni būs četri tilti, jo tiem tikai šogad jātiek uzbūvētiem.

Dabas spēki šoziem labvēlīgi tiem, kam vairāk jālieto vietējas nozīmes grants ceļi. Protams, runa ir tikai par valstij piederošiem ceļiem. Ļoti izteiksmīgs ir tāds salīdzinājums, ka 2019. gada janvārī autoceļu ikdienas uzturēšanai izlietoti 9,8 miljoni eiro, bet šogad dažas dienas pirms janvāra beigām jau bija skaidrs, ka ziemas darbiem nauda netiks izlietota vispār. Lai sniega šķūrētāji nesēdētu dīkā, viņi jau norīkoti pie grants ceļu labošanas un janvārī vien apguvuši četrus miljonus eiro. Līdzīgi laika apstākļi bija arī tagadējās ziemas, bet iepriekšējā kalendārā gada pēdējos mēnešos novembrī un decembrī. Tagad pie darba jāķeras arī grāmatvežiem un jāizrēķina, cik daudz papildu naudas valsts drīkstēs ieguldīt ceļu labošanā uz ceļu tīrīšanai neiztērētās naudas rēķina, lai iekļautos rāmjos, kādus uzliek 2019. gada un 2020. gada budžeta likumi.

Ko ceļiem dos 2020. gads

Autoceļu posmi un objekti, kur jāpabeidz jau pagājušajā gadā sāktie darbi:

– Sēnītes satiksmes mezgls,

– Ventspils šosejas 13. līdz 19. km,

– ceļa Gulbene-Balvi-Viļaka 2. līdz 12. km,

– ceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona 49. līdz 61. km,

– ceļa Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža (Žagare) 28. līdz 43. km,

– ceļa Ventspils-Kuldīga-Saldus 4. līdz 25 km.

Kur plānots izsludināt pārbūves darbu projektēšanu:

– daži simti metru ceļam Sinole-Zeltiņi-Silakrogs, kur ceļš slīd Gaujā,

– Daugavpils šosejas 51. līdz 56. km,

– Rīgas apvedceļa Salaspils-Babīte 7. līdz 21. km un 35. līdz 40. km,

– Vidzemes šosejas 39. līdz 46. km,

– ceļa Umurga-Cēsis-Līvi 22. līdz 35. km,

– ceļa Gulbene-Balvi 17. līdz 32. km.

Arnis Kluinis