Pērn pašvaldību izteiktās prognozes, ka tieši Latvijas simtgades gadā skolu slēgšanas maisam būs gals vaļā, ir apstiprinājušās. Nu jau reorganizējamo un likvidējamo izglītības iestāžu saraksts sasniedzis sešus desmitus. Visticamāk, punkts tam vēl nav pielikts, un tas attiecas arī uz vēl atlikušajām internātskolām, raksta NRA.lv.
Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotajā sarakstā ir visu veidu izglītības iestādes: pirmsskolas, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas. Pa kādai vakarskolai un speciālajai skolai. Un virkne internātskolu. Šā gada sākumā deviņās pašvaldībās bija palikušas 11 internātskolas, kurās mācījās vairāk nekā 1800 bērnu, bet šobrīd par savu pastāvēšanu cīnās vairs tikai divas. Vairākums šo izglītības iestāžu faktiski ir beigušas pastāvēt, jo vietvaras jau pieņēmušas lēmumus par to slēgšanu. Iemesls: IZM no 2019. gada atsakās no to finansēšanas, kā arī noteikusi, ka šāda veida skolas varēs pastāvēt tikai līdz 2019. gada 31. jūlijam. Jau šogad ar apcirptajiem līdzekļiem skolām izdzīvot bija grūti. Bet iztikt vispār bez valsts naudas nebūtu iespējams, atzina pašvaldību pārstāvji. Ņemot vērā šos skarbos noteikumus, vairākums skolu jau ir iekļautas sarakstā, proti, saņēmušas IZM saskaņojumu, bet daļa uz to vēl gaida rindā. 2018. gada 1. septembrī tiks slēgtas Biržu, Vaiņodes, Mazirbes, Liepnas, Baltinavas, Aglonas, Dzirciema un Mālpils internātskolas.
Mālpils novada domes priekšsēdētāja Solvita Strausa apliecināja, ka bijuši likumpaklausīgi un lēmumu pieņēmuši jau februārī. Redzējuši: turpināt cīņu nav jēgas, jo IZM nevienu no pašvaldības skolas attīstības piedāvājumiem neesot akceptējusi. Vismaz cerot, ka IZM turēs savu solījumu un ļaus neizmantoto mērķdotāciju izlietot atlaišanas pabalstiem. Šobrīd skolā mācās apmēram 60 audzēkņu, no tiem pat mazāk nekā 20 ir no Mālpils novada, pārējie no citām pašvaldībām. Pēc tam, kad devītie beigs, te mācītos vien 47 bērni. Tos vajadzēs uzņemt citās skolās. Par laimi, liela daļa skolotāju ir tā saucamie apvienotāji, kuriem ir darbs arī citur. Tomēr būs tādi, kam to uzreiz neizdosies atrast. Patiesībā lielākās galvassāpes vietvarai sagādā pašas ēkas: lieliski atjaunotais un nosiltinātais mācību korpuss paliek tukšs, jo jau pirms gada tika slēgta arī profesionālā skola, kas atradās zem viena jumta ar internātskolu. Nav arī skaidrs, ko darīt ar dienesta viesnīcu.
Vēl nav zināms, kas notiks ar Liepājas internātpamatskolu. Lēmumu par tās slēgšanu bija paredzēts pieņemt tuvākajā laikā, taču izskatās, ka nāksies atlikt. Skaidrs, ka līdz 30. jūnijam tas jāizdara, skaidroja Liepājas Izglītības pārvaldes pārstāve Gunta Jākobsone. Katrā ziņā nevar pateikt, kas notiks tālāk. Jau esot piedāvājuši Liepājas 8. vidusskolai integrēt šos bērnus, taču pret to strikti iebildusi skola un vecāki. Šobrīd tiek izstrādāta jauna programma, iespējams, ka daļa audzēkņu varēs mācīties un apgūt profesiju Liepājas Jūrniecības koledžā.
Nu vēl atlikušie divi «pēdējie mohikāņi» cenšas atrast veidu, kā turpināt savu darbību. Tās ir: Kandavas internātvidusskola, kura ir vislielākā starp šāda veida skolām, jo tajā mācās apmēram 300 skolēnu, un Tilžas internātpamatskola Balvu novadā. Bez valsts finansiālā atbalsta vietvaras nespēs šīs mācību iestādes «pavilkt», atzina Kandavas novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Signe Ezeriņa, uzsverot, ka tomēr plinti krūmos vēl nemetot un mēģināšot pārliecināt valdību un parlamentāriešus par to, ka skolai jāpastāv arī turpmāk. Arī Balvu novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Inta Kaļva ir apņēmības pilna: skola varētu pārtapt par Ziemeļlatgales pamatskolu, aptverot plašāku areālu, un piedāvātu tajā gan iekļaujošo izglītību, gan profesionālo apmācību, gan atbalstu vecākiem un ģimenēm.
Aisma Orupe
Foto: Pixabay
