Valsts prezidents Raimonds Vējonis neatbalstīs pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, intervijā TV3 raidījumā “Nekā personīga” pauda pats Valsts prezidents.
Runājot par nodokļu reformu, prezidents uzsvēra, ka ne jau visi būs vienmēr apmierināti. “Manuprāt, svarīgākais, lai tajos noliktajos termiņos, kas ir, jūnijā, virzīties jau uz valdību ar konkrētiem likuma projektiem. Tas tad būs arī rādītājs,” uzskata Vējonis.
Vaicāts, vai viņš redz, ka arī šīm konkrētām nodokļu reformām šī nevienlīdzības plaisa mazinās, Vējonis uzsvēra, ka diskusijas par nodokļiem vēl turpinās, arī Eiropas Komisija ir norādījusi, ka šī sociālā nevienlīdzība joprojām pastāv, un, ka nepieciešams meklēt risinājumu, piemēram, progresivitāti ieviest, kur parādīsies atkal apmierinātie un ne tik apmierinātie, bet tas, “manuprāt, mazinās šo sociālo nevienlīdzību. Un arī minimālās algas celšana, neapliekamā minimuma būtiska paaugstināšana – tie ir visi soļi, lai mazinātu.”
“Bet, pats svarīgākais, manuprāt, valstī jābūt stabilai nodokļu politikai, lai uzņēmēji varētu stabili plānot savu biznesu, lai viņi zina, ka valdība, uz katrām budžeta sagatavošanas reizēm nemainīs nodokļus, nepaaugstinās likmes. Un tādējādi viņi var ieguldīt attīstībā, radīt darba vietas. Ja viņiem būs šīs darbavietas mēs, pirmāmkārtām, tie, kas ir strādājošie, varēsim saņemt labākas algas, un, protams, uzņēmēji maksā daudz vairāk nodokļus,” uzskata Vējonis.
Viņš norādīja, ka neatbalstīs PVN celšanu. “Nu PVN celšanu es nekādā gadījumā neatbalstu. Mums vienmēr, pirmāmkārtām, ir jāmeklē iespējas jau esošajās nozarēs, meklēt iespējas ieekonomēt. Un, otrām kārtām, ja arī nauda tiek kāda dota, tad ir nepieciešams saprast, kādiem mērķiem to naudu izmantosim. Šeit, piemēram, runājot par veselības aprūpes sistēmu, ir šī efektivitāte un to, kā mēs to naudu izmantosim,” sacīja Vējonis.
Viņš uzskata, ka kopumā nodokļu reforma dos stabilitāti uzņēmējiem, plānojot savus izdevumus, un arī kopumā uzsāks ceļu nevienlīdzības mazināšanā.
Kā ziņots, valdība 9.maijā atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr tika nolemts, ka atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējumam, risinājums vēl tiks meklēts.
Balstoties uz Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas novērtējumu, vidējā termiņā darba samaksas pieaugums pārsniegs 5%. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana ar pozitīvu ietekmi uz privāto patēriņu vidējā termiņā samazinās arī uzņēmumu izmaksas, palielinot to konkurētspēju un uzlabojot darbaspēka piesaistes iespējas. Tāpat arī darbaspēka izmaksu samazināšanās var stimulēt uzņēmumu investīcijas, atbrīvojot tam papildus pašu līdzekļus.
Paredzētais minimālās mēneša darba algas palielinājums no pašreizējiem 380 uz 430 eiro palielinās iedzīvotāju ienākumus, kā arī mazinās strādājošo ienākumu nevienlīdzību.
Foto: Prezidenta kanceleja
