Ukrainai izdevās iznīcināt ilgi gatavotos plānus un Krievijas bruņotie spēki šobrīd karo pēc formulas – jo pretīgāk, jo labāk. Starptautiskās organizācijas novēro gan mērķētus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, gan neatļautu ieroču izmantošanu, tomēr izmeklēšana par kara noziegumiem Ukrainā ir tikai sākuma stadijā un karu apturēt tas nevar, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Desmitā kara diena. Virs Ukraiņu pilsētām un apdzīvotām vietām krīt Krievijas spēku spārnotās raķetes un aviācijas bumbas. Triecienus raida ne vien pa lidlaukiem, komandpunktiem, militārajām noliktavām.

Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ”Amnesty International” apstiprinājusi, ka ar 220 milimetru ”Uragan” raķeti izšauta kasešu munīcija, trāpījusi bērnudārzam Ohtirkas pilsētā Sumu apgabalā, nogalinot cilvēkus, kuri tieši tur bija meklējuši patvērumu. Tā sprāga septiņās vietās, uz jumta un pagalmā pie paša bērnudārza. Kasešu bumbas un munīcija jau 14 gadus ir aizliegtas. Šos ieročus neizmanto, jo tie plašā teritorijā izsvieš daudzus citus spridzekļus, kas detonē, radot postījumus un nevainīgu cilvēku upurus.

Zemessardzes štāba pārstāvis Jānis Slaidiņš norāda: “Skatoties šo video materiālu ir pilnīgi skaidrs, ka tur ir pielietotas reaktīvās artilērijas sistēmas. Būtībā pret apdzīvotām vietām, ja tur atrodas vēl civilās struktūras un vēl civiliedzīvotāji, to, protams, var konstatēt kā kara noziegumu.”

Visvairāk kasešu munīcija ir tikusi izmantota otrajā lielākajā pilsētā Harkivā. Arī 4. februārī uzņemtais video no Zatokas ciema, Odesas apgabalā, liecina par aizliegto ieroču izmantošanu, un tas nozīmē, ka Krievija nav ieklausījusies “Human Rights Watch” un citu cilvēktiesību organizāciju aicinājumos pārtraukt bombardēt dzīvojamās mājas, slimnīcas, skolas un bērnudārzus un neizmantot ieročus, kas sakropoļo un nogalina civiliedzīvotājus.

“Krievijas bruņotie spēki nerēķinās, kas tur atrodas – iedzīvotāji, bērni vai slimnīcas pacienti – viņiem tas neko nenozīmē. Un mēģina vest šo masīvo uguni, lai salauztu jebkādu pretestību. Pirmkārt jau morāli. Jo karavīriem redzēt vispirms jau to, kas notiek ar civilajiem ir ļoti sarežģīti šajā situācijā,” norādīja Slaidiņš.

“Viņi lietoja vakuuma bumbu, kas ir aizliegta. Tie postījumi, ko Krievija pastrādā ir lieli!” saka Ukrainas vēstniece ASV Oksana Markarova.

Ukraina vērš uzmanību ne tikai uz aizliegto kasešu munīciju izmantošanu, bet arī uz termobāriskajiem ieročiem, piemēram, vakuumbumbām. Tās vispirms izveido degmaisījuma mākoni. Degmaisījums tiek cauri ēku durvju un logu šķirbām un tad to uzspridzina. Izdegot skābeklim, rodas krasa gaisa spiediena starpība, kas izdedzina teritoriju vismaz astoņu futbola laukumu platībā.

“Tās ir briesmīgākās no artilērijas sistēmām, no to pielietošanas būtībā pāri nepaliek nekas,” sacīja Slaidiņš.

Izlūkdienesti ziņo, ka Krievijas spēki ir ieveduši termobāriskos ieročus Ukrainā, taču pagaidām nav oficiāla apstiprinājuma, ka tie jau būtu izmantoti.

Nekā personīga: “Te diezgan skaidri var redzēt, ka krievi atklāj uguni pret neaizsargātiem civiliedzīvotājiem. Vai ar to pietiks, lai pierādītu kara noziegumus?”

Jānis Kažociņš: “Es domāju, ka daudz nopietnākas lietas būs redzamas tuvākajā laikā.”

Neskatoties uz jau divu raundu sarunām Krievijas Ukrainas starpā, krievi cenšas iznīcināt aplenktās, bet neieņemtās Ukraiņu pilsētas. Vislielākās cīņas piedzīvo Kijiva, Harkiva, Mariupole.

Tiek lēsts, ka Krievija jau izlietojusi ap 80% no tiem spēkiem, kurus vairāku mēnešu garumā savilka Ukrainas robežu tuvumā. Un rezervju praktiski nav. Ja tuvākajās dienās krieviem neizdodas ieņemt jaunas pilsētas, tā var rīkoties neprognozējami.

“Viņi (krievi) jau ir izlietojuši savus precīzā raidījuma ieročus, kas ir ļoti dārgi un pat visām valstīm tādu nav, līdz ar to viņiem ir jāpārtaisa sava taktika, Kijevu divu līdz trīs dienu laikā neizdevās ieņemt, vienīgais veids, kā Kijevu pieveikt, ir ar artilēriju un bumbošanu. Un jautājums ir, vai rietumi ir gatavi noskatīties, ka viena vēsturiska Eiropas galvaspilsēta tiek pārvērsta par Alepo vai Grozniju 21.gadsimtā. Ņemsim vērā to, ka Krievijas prezidentam cilvēku nāves ir pilnīgi vienaldzīgas. Viņš ir gatavs darīt visu nepieciešamo, lai paliktu pie varas. Un tas ieskaita arī nevainīgu cilvēku nogalināšanu,” sacīja Kažociņš.

“Viņi varētu vēl pielietot aviācijas munīciju, arī tur ir vakuumbumbas. Kas var sagraut nocietinātās vietas. Protams, šie masīvie gaisa uzlidojumi liedz pārvietošanās kustības brīvību Ukraiņu spēkiem. Krievijas bruņotie spēki šobrīd karo pēc formulas – jo pretīgāk, jo labāk. Un mērķu sasniegšanai viņiem nebūs šķērslis arī civiliedzīvotāji,” norādīja Slaidiņš.

Lai gan iebrukums suverēnā valstī ir ANO hartas pārkāpums, ANO pirmajās dienās vilcinājās reaģēt uz asinsizliešanu Ukrainā. Šonedēļ Ģenerālā asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēma rezolūciju, kurā nosodīta Krievijas agresija un pieprasīts, lai Krievija nekavējoties izved savu karaspēku no šīs valsts. Tomēr juridiski šis dokuments nav saistošs. Iepriekš ANO Drošības padomē Krievija jebkādu rīcību bloķēja, izmantojot veto tiesības.

Starptautiskā krimināltiesa pēc 35 valstu iesnieguma par zvērībām Ukrainā sākusi izmeklēšanu par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Prokurors Karims Hans pirmdien paziņoja, ka viņam nepieciešami papildus resursus, jo steidzamība ir pārāk nopietna. Taču izmeklēšana un iespējamā tiesvedība prasīs gadus.

“Putinam būtu grūti inkriminēt kara noziegumu izdarīšanu, un noziegumu pret cilvēci izdarīšanu, izņemot, ja varētu pierādīt, ka viņš ir pavēlējis veikt darbības, kas rezultējās kara noziegumu izdarīšanā. Daudz vienkāršāk ir saukt pie atbildības komandierus uz vietas, kas ir devuši pavēli, teiksim, apšaudīt dzīvojamos kvartālus, civilos objektus bez redzama militāra attaisnojuma. Kamēr Krievija neatvadīsies no Putina, nenomainīsies režīms, es pieņemu, ka neviens neizdos krievu militāros komandierus kriminālvajāšanai Starptautiskajai tiesai,” uzsver Māris Lejnieks, LU Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras lektors.

Šobrīd nekas nevar apturēt karu. NATO neatsaucas Volodimira Zelenska aicinājumam, palīdzēt aizsargāt Ukrainas gaisa telpu. Ir spēcīgi argumenti, kāpēc NATO nenonākt kara stāvoklī ar Krieviju. Jo tas ātri un neprognozējamā veidā var eskalēties kodolieroču izmantošanā.

Jānis Kažociņš norāda: ““Ir daži cilvēki, kas saka, ka Putins nav racionāls, vismaz ne tāds, kāds viņš bija pirms pieciem gadiem. Bet varbūt, ka viņš ir arī pārrēķinājies. Jo viņam divas reizes ir ļoti labi izdevies. Krimas aneksija bija izcila operācija, taču to tikai vienu reizi var izdarīt. To Narvā un Daugavpilī nevarētu atkārtot. Mēs visi zinām, kas zaļie vīriņi ir un tāds “blefs” vairs nedarbotos.Un otrs bija Sīrija, kur visi teica, tur būs kā purvā, bet tā nebija.Bet no otras puses Krievijas vēsturē ir jau trīs gadījumi, kad nelaimīgi iesākti kari ir noveduši pie režīma maiņas. 1905.gads pret Japānu, 1914.gads pret Vāciju, un Afganistāna. Varbūt šis būs ceturtais. Tāpēc ir tik svarīgi, lai šie kontakti turpinātos starp NATO galvenajiem poliskajiem vadītājiem, ASV un Putinu. Bet ne tikai Putinu, bet zemākā līmenī arī. Lai tie viņa līdzgaitnieki saprastu, kurā virzienā viņi ved pasauli pašreiz. Jo, ja mēs nerunāsim, tad ir liela iespējamība, ka notiek pārrēķināšanās ar dramatiskām sekām.”

Valsts prezidenta padomnieks uzskata, ka Putinu gāzt var tikai viņa tuvākie līdzgaitnieki. Viņš līdz mininumam ir sašaurinājis cilvēku loku ap sevi. Tur palikuši tikai viņa vecie čekistu draugi un aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

Nekā personīga: “Bet tas, ka militārais apvērsums varētu notikt, kur militāristi pavēršas pret Putinu? Vai tāds scenārijs ir iespējams?”

Jānis Kažociņš: “Tas ir ļoti reti. Mēs patlaban redzam Krievijas federācijas impērijas nāves agoniju. Tie, kas ir varas vertikālē, visi silaviki mēģinās saglabāt savas pozīcijas un tik viegli nepadosies. Varbūt atradīs kādu, kurš būtu drusku demokrātiskāks, bet mēs nevaram pēkšņi sapņot, ka demokrātijas saule uzspīdēs un Krievija fundamentāli mainīsies. Kad Putina vairs nebūs, nav teikts, ka tas būs labāk. Būs sliktāk. Bet tas būs uz relatīvi īsu laiku, manuprāt, un tad būs jāattīsta demokrātiska sistēma.”