Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa padomdevējs enerģētikas jautājumos – firmas “Balteneko” īpašnieks Edgars Vīgants ierauts obligātā iepirkuma komponentes (OIK) skandālā, jo viņa uzņēmums Ādažos pieteicies uzbūvēt spēkstaciju, taču piecos gados to nav izdarījis, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ekonomikas ministrijā un Sadales tīklā joprojām nav pabeigtas pārbaudes par to, kā desmitiem uzņēmumu izdevās saglabāt iespēju pārdot elektrību par paaugstinātu cenu, neuzbūvējot solītās koģenerācijas stacijas. Iestādes pārbauda arī atļauju Ādažos, kur firma Balteneko 2012.gadā ir pieteikusies uzbūvēt spēkstaciju, taču 5 gados to nav izdarījusi. Kad atļaujas termiņš tuvojies beigām, firma ar pārvietojamu iekārtu izgājusi elektrības ražošanas testu. Sabiedrība Balteneko pieder Edgaram Vīgantam. Papildus elektrības un siltuma ražošanas biznesam viņš darbojas Valsts prezidenta enerģētikas drošības komisijā, kas spriež, kā nākotnē atbalstīt atjaunojamās enerģijas ražotājus.

2012.gada oktobrī Ekonomikas ministrija izsniedza firmai Balteneko atļauju piecu gadu laikā uzbūvēt koģenerācijas spēkstaciju ar 1,2 megavatu jaudu. Piecus gadus nekas nenotika. 2017.gada vidū, kad tuvojās atļaujas termiņa beigas, uzņēmums Ekonomikas ministrijai lūdza samazināt pieslēdzamo jaudu simtkārtīgi. Ministrija neiebilda.

Blakus gāzes katlu mājai Ādažos Gaujas ielā Sadales tīkli ir fiksējuši nelielu elektrības ražošanu. Te būtu jābūt koģenerācijas stacijai, taču, kā jau daudzkārt tas ir gadījies, ražošana ir bijusi, bet pašas stacijas nav.

Vasarā Balteneko uzstādījusi pārvietojamu ģeneratoru. Sadales tīkla un Augstsprieguma tīkla eksperti iekārtu testēja septembrī un fiksēja strāvas ražošanu un nodošanu tīklā. Tas ļāva saglabāt atļauju, lai gan solītā stacija nav uzbūvēta.

Uzņēmums Balteneko Ādažos ir labi zināms. Tam ir līgumi ar Ādažu namsaimnieku par siltuma piegādi iedzīvotājiem. Taču par koģenerācijas stacijas būvniecību domes vadība neesot informēta.

Balteneko jau 2014.gadā pieteikusi būvniecības ieceri par katlu mājas rekonstrukciju. Izsniegta būvatļauja, bet darbi nav uzsākti līdz tās termiņa beigām 2015.gadā. Otrreiz būvatļauja Gaujas ielas ēkas pārbūvei lūgta šovasar, 14.jūlijā. Balteneko nav gaidījusi izlemšanu un iesniegumu 6.novembrī atsaukusi.

Firma Balteneko apkures sistēmu biznesā darbojas no 2003.gada. Tā ir būvējusi apkures sistēmas Ādažos, Lielvārdē, Ludzā un citviet. Tā pārziņā ir piecas pašvaldību katlu mājas, kur ražo gan siltumu, gan elektrību. Firmas kontrolpakete pastarpināti pieder Edgaram Vīgantam. Viņš ir inženierzinātņu doktors un pasniedzējs RTU, Latvijas atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis.

Federācija kopš OIK skandāla sākuma vairākkārt izplatījusi paziņojumus, kuros uzver, ka komersantu centieni apšaubāmā veidā pagarināt iespēju būvēt koģenerācijas stacijas ir maznozīmīgi. Federācija to uzskata par vēršanos pret atjaunojamo energoresursu nozari kopumā.

Fragments no Latvijas atjaunojamo energoresursu federācijas 10.novembra paziņojuma: “Rodas iespaids, ka Ekonomikas ministrija un politiķi šobrīd ir koncentrējušies tikai vienam izskatāmajam jautājumam: par dažiem atsevišķiem gadījumiem un uzņēmumiem, kas iespējams krāpušies, bet vēl nav pat uzsākuši elektroenerģijas ražošanu un tāpēc arī nav saņēmuši nevienu centu no OIK. Taču uztraukumu rada tas, ka šī krāpšana tiek attiecināta uz visu nozari kopumā, kas ir pilnīgs absurds.“

“Nekā personīga” Vīgants saka, ka uz testa laiku koģenerācijas stacijas vietā uzstādot iekārtu ar simtkārt mazāku jaudu, izmantojis esošos spēles noteikumus.

“Es domāju, ka es absolūti neko nelikumīgu neesmu izdarījis. Tā likumdošanas telpa, nav skaidri pateikts, ka tā nedrīkst darīt un tas pēc loģikas, kā jau es teicu, tas nav loģiski, ka obligāti ir jāsāk strādāt ar pilnu jaudu,” uzskata Vīgants.

Testa iziešana un atļaujas saglabāšana ar pārvietojamu ģeneratoru netraucē Vīgantam darboties Valsts prezidenta paspārnē izveidotajā Enerģētikas drošības komisijā. Viņš tajā ir no izveidošanas brīža 2016.gada pavasarī. Komisija spriež arī par atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalstīšanu pēc 2020.gada. Novembra beigās publicētajā ziņojumā atzīts, ka līdzšinējā politika un regulējums ir kompromitējusi enerģētiku un biznesa vidi.

Komisijas vadītājs, enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš tikai no “Nekā personīga” uzzināja, ka viņa kolēģis izmantojis paša kritizētās sistēmas priekšrocības.

“Jūs mani bišķin pārsteidzāt, es pat nezināju, ka Vīgantam ir bijis uzņēmums. Vai patiešām tas atbilst patiesībai? Atklāti sakot, mēs neinteresējamies par personām. Reputācija laba, es domāju, ka nevienam šaubas nekādas nevarēja būt,” raidījumam saka Ozoliņš.

Arī prezidents Raimonds Vējonis nebija informēts, ka viņa padomdevēja Edgara Vīganta uzņēmums ir iesaistīts OIK skandālā.

“Mani neviens enerģētiskās drošības padomes loceklis nav informējis par kaut kādām savām darbībām. Veidojot enerģētiskās drošības komisiju izvēlējos dažādu nozaru ekspertus, tajā skaitā ekspertus, kas strādā ar reālu enerģijas ražošanu, lai varētu spriest, kas ir valstī jādara enerģētiskās drošības stiprināšanai, kāda ir pašreizējā situācija kādi varētu būtu iespējamie priekšlikumi, protams ir jābūt dažādiem aspektiem, gan teorētiskiem gan praktsikiem, lai varētu izteikt kādu normālu piedāvājumu, ko tad varētu arī apspriest, pauž prezidents.

Viņš uzsver, ka kā prezidents nekad nepieļaus nekādu likumdošanas priekšlikumu virzību uz priekšu, kas būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm. “Ja kaut kādos procesos izmantotas kaut kādas nelegālas rīcības, protams, lai noskaidro konkrētā izmeklēšana un ja kaut kas ir pretlikumīgi veikts, protams, jebkuram cilvēkam, ja viņš ir veicis pretlikumīgas rīcības vai veicinājis pretlikumīgas rīcības, nu protams, nav vietas komisijā,” pauž prezidents.

Gan Ekonomikas ministrijā, gan Sadales tīklā Nekā personīga apstiprināja, ka pārbauda arī Vīganta uzņēmumam Balteneko izsniegto atļauju būvēt koģenerācijas staciju Ādažos, kur pat bez būvatļaujas saņemšanas ir fiksēta elektrības ražošana. Ekonomikas ministrija sola, ka pārbaudes rezultāti būs pēc jaunā gada.

Nav šaubu, ka vietējā atjaunojamo resursu enerģētika ir jāatbalsta. Arī tad, ja valsts drošības vārdā visiem mums ir par to jāpiemaksā. Taču tad šim atbalstam ir jābūt samērīgam un uzticamam, lai neatkārtotu pieļautās kļūdas.

Foto: Pixabay