Ar mērķi palielināt Latvijas tautsaimniecības un enerģētisko drošību, izveidot ilgtermiņā izmaksu ziņā lētāku valsts naftas drošības rezervju izveides modeli, Ministru kabinets š.g. 9. oktobra sēdē pieņēma lēmumu no nākamā gada pakāpeniski sākt iegādāties naftas produktu rezerves valsts īpašumā, kas nozīmē, ka tās arī tiks glabātas tikai Latvijas teritorijā. Paredzams, ka, ieviešot jauno valsts naftas drošības rezervju pārvaldības modeli, 10 gados varētu sasniegt ietaupījumu vairāk nekā 500 miljonu EUR apmērā, attiecīgi par šo summu mazāk tiks iekasēta samaksa no degvielas mazumtirdzniecības klientiem.
Šobrīd naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Valdības apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu.
Apstiprinot grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, paredzēts:
- no 2024. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas no Būvniecības valsts kontroles biroja nodot SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”;
- līdz 2029. gadam valsts naftas drošības rezerves pilnībā tiks iegādātas valsts īpašumā.
Attiecīgi līdz ar grozījumiem abos likumos tiek paredzēta pakāpeniska pāreja uz jauno valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli. Jau nākamgad vidēji 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par vidēji 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā un tās glabāsies Latvijas teritorijā. Naftas produktu rezerves tiks iegādātas pēc tirgus situācijas un cenas, tāpēc iegādātais apjoms katrā atsevišķā gadā var svārstīties 15-25% robežās (no riska menedžmenta viedokļa pieļaujamais svārstības koridors, lai sasniegtu 100% robežu 5 gadu laikā), tādējādi normatīvi tiek noteikts zemākais slieksnis – ne mazāk kā 15% gadā, maksimālo robežu faktiski nosaka pieejamais finansējums, kas ir ierobežots.
Valsts naftas produktu drošības rezerves ir paredzētas gan enerģētikas, gan citu krīžu pārvarēšanai nacionālās drošības ietvaros, jo pēc būtības nodrošina dažādām lietotāju grupām naftas produktu pieejamību, kad valstī ir būtiski ierobežota ikdienišķa apgrozība (piemēram, nepārvarami traucētas apgādes ķēdes un tirgus komersanti nespēj importēt jaunus apjomus). Kopš 2020. gada 1. janvāra centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas pilda Būvniecības valsts kontroles biroja, veicot publiskos iepirkumus par iespēju pirkt komersantu naftas produktu krājumus. Minēto pakalpojumu iepērk gan no vietējiem, gan no ārzemniekiem. Par šādu drošības rezervju pakalpojumu tiek iekasēta valsts nodeva no jomas komersantiem, lai no tās ienākumiem pilnībā segtu krājumu uzturēšanas izdevumus.
Jauna pārvaldības modeļa ieviešana tiks finansēta ar publiska pakalpojuma maksu, ko administrēs Possessor un ko maksās tie paši komersanti, kas līdz šim valsts nodevu. Pakalpojuma maksa tiks ieskaitīta uzkrāšanas fondā, kas atradīsies ārpus valsts budžeta, un to administrēs Possessor. Uzkrāšanas fondā uzkrātos līdzekļus izmantos, lai segtu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un administratīvās izmaksas.
Kā zināms, jau š.g. 13. jūlijā valdība, izskatot Ekonomikas ministrijas iesniegto konceptuālo ziņojumu “Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību”, atbalstīja ieteikto risinājumu no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar Possessor kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju, kā arī 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves iegādāties valsts īpašumā.
