Ir sliktas un ir labas ziņas. Sliktās – vīruss ir atpakaļ, un nākamajos mēnešos pret mums spēlēs arī laikapstākļi. Labās ziņas – pasaules ekonomika šī gada laikā pierādījusi iespaidīgu spēju pēc nokdauna strauji piecelties kājās. Jāatzīst gan, ka bez centrālo banku un valdību atbalsta tas nebūtu bijis iespējams. Arī turpmāk ekonomikas attīstība būs atkarīga no vīrusa izplatības, valsts atbalsta un valdību spējas skaidri komunicēt spēles noteikumus. Prognozējam, ka kopumā šogad iekšzemes kopprodukts (IKP) saruks par 5%. Tā kā ziemā redzēsim aktivitātes sarukumu gan Latvijā, gan lielākajā daļā partnervalstu, atgūšanās 2021. gadā būs lēnāka nekā iepriekš prognozēts (3.1%). Savukārt, neskaidrībai mazinoties, 2022. gadā izaugsmes tempi būs strauji (4.1%), norāda “Swedbank” eksperti.
Vīruss ir atpakaļ, frontes līnijā – valdības
Ziemā ekonomikas kritiens ir neizbēgams, jo vīrusa izplatīšanās vairo iedzīvotāju un uzņēmumu piesardzību, uzņēmumu darbs var tikt pārtraukts saslimušo dēļ, un arī stingrāki ierobežojumi dara savu. Jau šobrīd redzam, ka Latvijas ekonomikas dalībnieku noskaņojums oktobrī ir kļuvis nedaudz pesimistiskāks. Swedbank karšu datos rudenī redzam tēriņu kritumu jau iepriekš vairāk skartajās nozarēs, kā piemēram, lidojumi, viesnīcas, ēdināšana, un pēdējā laikā arī Google mobilitātes rādītāji norāda uz zināmu aktivitātes sarukumu.
Pieredze rāda, ka vīrusa iegrožošana ir iespējama; sliktākajā gadījumā – ar vispārējas karantīnas palīdzību. Jāapzinās, ka kamēr vien pandēmijai nebūs medicīniska risinājuma, nevar izslēgt vīrusa atkārtotus uzliesmojumus. Nenoteiktība ir augsta, tādēļ varam gaidīt, ka privātā sektora investīcijas izpaliks. Svarīgi tukšo vietu šobrīd ieņemt valdībai, veicot gudras un produktīvas investīcijas, kas mūs virza uz zaļāku un viedāku ekonomiku, un atbalsta nepieciešamās strukturālās reformas. Pieņemot, ka valdības investēs, un to atbalsts krīzes seku mazināšanai turpināsies, prognozējam, ka dziļāku kritumu par otrajā ceturksnī redzēto, turpmāk neredzēsim.
Valsts atbalsts ekonomikai visā pasaulē jau līdz šim bijis ļoti iespaidīgs – Starptautiskā Valūtas fonda aplēses liecina, ka tas tuvojas 12 triljoniem ASV dolāru. Arī Latvijā valdības atbalsts nenoliedzami ir palīdzējis mazināt bezdarba kāpumu un pārlaist smagos pavasara mēnešus.
Taču fiskālais stimuls pie mums bijis mazāks nekā lielākajā daļā Eiropas valstu. Daļēji tāpēc, ka pirmajā vilnī vīrusa dēļ ekonomika cieta mazāk nekā citur – līdz ar to nepieciešamais atbalsts bija mazāks. Taču esam tērējuši arī būtiski mazāk nekā parējās Baltijas valstis, kur IKP kritums bija mazāks nekā pie mums.
Otrajā krīzes vilnī iespējas balstīt ekonomiku mums ir – valsts parāds ir salīdzinoši zems. Atbalsta formai un sadalījumam gan būtu jāmainās. Pieredzes un sistēmu pielāgotības ziņā noteikti esam gatavāki krīzes vadībai, nekā pavasarī, taču joprojām trūkst skaidra plāna, kā balstīt uzņēmumus un iedzīvotājus.
Atbalsts iedzīvotājiem jāpaplašina
Darba tirgus bijis noturīgāks pret krīzi nekā sākotnēji varēja domāt. Bezdarbs pieauga mazāk nekā gaidīts, un krīt jau kopš vasaras vidus. Prognozējam, ka bezdarbs vīrusa uzliesmojuma un sezonalitātes ietekmē ziemas mēnešos augs. Tādēļ 2021. gadā kopumā bezdarbs vēl spītīgi turēsies samērā augsts, un straujāka atkopšanās gaidāma tikai 2022. gadā. Vidējās algas par pilnas slodzes darbu 2. ceturksnī turpināja augt par 3.9%, un prognozes saglabājas arī par turpmāku kāpumu.
Taču velns ir detaļās. Redzam, ka krīze vairāk skārusi mazāk turīgo sabiedrības daļu gan attiecībā uz nodarbinātību, gan algām. Privātais patēriņš pieredzēja ļoti strauju kritumu, īpaši uz pārējās Baltijas fona – kaimiņi saviem iedzīvotājiem palīdzēja vairāk. Tāpēc šoreiz arī mums īpaši ir jādomā par plašāku iedzīvotāju atbalstu, kas pavasarī bija otrajā plānā.
Valdības rīku lādītē ir ne tikai krīzes laika atbalsta instrumenti, bet arī nodokļu politika. Nodokļu izmaiņas, kas palielina nodokļu slogu, nāk pēdējā brīdī, nav izdiskutētas, un izraisa būtisku pretestību lielā daļā sabiedrības, ir papildus trauma ekonomikai grūtā laikā. Nepietiekama sociālā aizsardzība un legālā nodokļu optimizācija, kas ilgus gadus bijusi iespējama, izmantojot alternatīvos nodokļu režīmus, un noteikti ir jārisina – visiem jāpiedalās nodokļu maksāšanā. Taču piedāvātais atsevišķu nodokļu izmaiņu ieviešanas veids un izvēlētais laiks ekonomikai kaitē.
Ir risks, ka krīzes ietekmē palielināsies jau tā augstā nevienlīdzība Latvijā. Augoša nevienlīdzība ir auglīga augsne tālākai sabiedrības polarizācijai. Nedrīkstētu pieļaut, ka šī tendence pastiprinās, tādēļ plašāks atbalsts iedzīvotāju ienākumu noturēšanai ir izšķiroši svarīgs.
Uzņēmumu atbalsts var būt mērķētāks
Uzņēmumu pusē būtu jānošķir atbalsta veidi, atkarībā no nozares, ierobežojumu apjoma, kas attiecas uz konkrēto nozari, un nozaru izredzēm strauji atkopties pēc ierobežojumu atcelšanas. Darbinieku noturēšana, piemēram, ar tūrismu saistītos pakalpojumu sektora uzņēmumos, kuri diez vai spēs pilnībā atkopties pēc pus gada, vai pat vairākiem gadiem ir ekonomikas resursu mazproduktīva izlietošana. Šo nozaru darbinieki drīzāk jālaiž vaļā, tiem jānodrošina bezdarbnieka pabalsti, un jādod iespēja pārkvalificēties. Uzņēmumiem pašlaik drīzāk piemērojami atbalsta mehānismi, kas palīdz “iekonservēties” – nodokļu atcelšana uz krīzes laiku, komunālo pakalpojumu segšana, utt.
Savukārt, ja nozares atkopšanās ir drīzāk dažu mēnešu jautājums, un/vai uzņēmumam ir skaidrs plāns, kā pārprofilēties krīzes apstākļos – piemērojams arī atbalsts algām un darbinieku noturēšanai. Kopumā pie šīs otrās kategorijas visdrīzāk jāskaita ražojošie un eksportējošie uzņēmumi.
Preču eksporta pusē mums veicies labāk, nekā daudzām citām valstīm, un vasaras laikā spējām jau teju atgūties. Tas tādēļ, ka mūsu eksporta struktūra ir krīzei salīdzinoši labvēlīga. Piemēram, mūsu eksportam svarīgais būvniecības sektors partnervalstīs cietis salīdzinoši mazāk, vai spējis strauji atgūties, un arī nākotne rādās visai gaiša, pateicoties plānotajām valdību investīcijām. Palīdz arī tas, ka esam mazi un spējam strauji pielāgoties. Arī turpmāk, ja ražotnes varēs turpināt darboties, preču eksports var saglabāties kā tautsaimniecības balsts.
