Nav gūta pārliecība, ka Latvijas zinātnes finansējums vairāk nekā 82,5 milj. eiro apmērā novirzīts perspektīvākajiem pētījumiem atbilstoši mērķim – sekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi. Nav darīts pietiekami, lai novērstu jau teju pirms 10 gadiem konstatētās problēmas un trūkumus gan saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieeju, nosakot zinātnes virzienu prioritātes, gan attiecībā uz zinātnei piešķirtā finansējuma izlietojuma kontroli – projektu izvērtēšanu un to īstenošanas uzraudzību, par ko lielā mērā atbild Latvijas Zinātnes padome (LZP). Šie ir nozīmīgākie secinājumi pēc Valsts kontroles revīzijas, kuras mērķis bija izvērtēt, vai un kā realitātē izdevies ieviest 2012. gada revīzijā sniegtos ieteikumus IZM, lai būtiski pilnveidotu Latvijas zinātnes politikas īstenošanu.

Teju 10 gadu laikā nav izveidota efektīva un ilgtspējīga sistēma zinātnes pētījumu projektu izvērtēšanai, finansējuma sadalei un kontrolei – kļūdas ir jāatzīst, un esošā sistēma jāmaina.

Lai arī pieejamais valsts budžeta finansējums zinātnes attīstībai Latvijā pēdējos gados palielināts, salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm tas ilgstoši bijis zems. Ļoti svarīgi, lai to mērķtiecīgi ieguldītu Latvijai nozīmīgu jautājumu un problēmu risināšanā, atbalstot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus (FLPP) un valsts pētījumu programmas (VPP) ar visaugstāko zinātnisko kvalitāti.

Prioritāro zinātnes virzienu skaits ir pārāk plašs – ietver vismaz 150 tēmu, tas nav adekvāti ierobežota finansējuma apstākļos.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, tiks novērsti revīzijā konstatētie pārkāpumi un neatbilstības zinātniskās ekspertīzes organizēšanā – par to jau ziņots atbildīgajām iestādēm faktu pārbaudei (KNAB, VID, Prokuratūra).
Valsts kontroles padomes locekle, Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne: “Nav šaubu – zinātnes attīstībai nepieciešams pienācīgs finansējums, taču tikpat svarīgi vai pat svarīgāk ir nodrošināt taisnīgu un caurskatāmu sistēmu zinātnes pētījumu projektu apstiprināšanai, vērtēšanai un uzraudzībai. Ja gribam globāli konkurētspējīgu Latvijas zinātni, tad līdzšinējās kļūdas ir jāatzīst un jāizdara viss iespējamais, lai tās novērstu.”

Valsts kontroles vērtējumā, pēc 2012. gada revīzijas IZM ir pilnveidojusi vairākas zinātnes attīstībai nozīmīgas jomas. Tāpat saskaņā ar 2019. gadā veikto zinātnisko institūciju starptautisko novērtējumu Latvijas zinātnē kopš 2013. gada ir vērojams progress. Tomēr tagad revīzijā konstatētie pārkāpumi un neatbilstības liecina – viss plānotais nav izdevies un IZM nav darījusi pietiekami iepriekš konstatēto nepilnību novēršanai. Galvenokārt:

Noteiktās zinātnes virzienu prioritātes 2018.–2021. gadam ir pārāk plašas, zaudē jebkādu efektivitāti un nepilda savu uzdevumu – fokusēt Latvijas zinātnieku, zinātniskajā darbā iesaistīto personu un zinātnisko institūciju darbu Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgāko jautājumu risināšanai. Proti, neraugoties uz ieguldītajiem resursiem (t. sk. 14 tūkst. eiro pētījumam), zinātņu virzienu prioritātes FLPP finansēšanai nav efektīvas. Nepieciešamo fokusu uz pētniecības jomām ar vislielāko attīstību un attīstības potenciālu ir nodrošinājuši citi faktori: finansējuma piešķiršanas galvenais konkursu kritērijs – projektu zinātniskā kvalitāte – un FLPP konkursu nolikumos noteiktā finansējuma sadales kārtība.

Visnepatīkamākais secinājums – nav izdevies novērst jau iepriekš konstatētās problēmas projektu zinātniskās ekspertīzes organizēšanā, lai tā notiktu atbilstoši normatīvo aktu prasībām: revīzijā konstatējām neatbilstošu LZP informācijas sistēmas (IS) lietošanu un pārvaldīšanu, kas skar vairāk nekā 100 projektu (projektu ekspertīze laikā no 05.02.2018. līdz 20.08.2021.), interešu konflikta pazīmes u.c. Nepietiekami uzraudzīti arī 25 % no VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai”, VPP “Enerģētika” un VPP “Covid-19 seku mazināšanai” piešķirtā finansējuma jeb gandrīz 1,9 milj. eiro projektu netiešajām izmaksām. Tas liecina, ka LZP līdz šim nav izdevies nodrošināt labu zinātnes finansējuma vadības un kontroles sistēmas darbību, lai nepieļautu ne mazāko šaubu ēnu pār ierobežoto līdzekļu sadali un rūpīgu pētījumu projektu rezultātu novērtēšanu un turpmāku izmantošanu.

Kalvāne uzsver: “Arī šajā revīzijā konstatējām pārkāpumus un būtiskas neatbilstības FLPP un VPP projektu zinātniskās ekspertīzes organizēšanā un īstenošanā laika periodā no 2018. līdz 2021. gadam. Likumsakarīgi, tas liek apšaubīt šajā laika periodā pieņemto lēmumu pamatotību 82,5 milj. eiro piešķiršanai VPP un FLPP projektiem un norāda uz iespējamu zinātnes projektu konkursu rezultātu ietekmēšanu. Neatbilstības un nepilnības konstatējām arī VPP projektu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumā – uzraudzībā un kontrolē.”

Par revīzijā iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem un konstatēto faktu turpmākai pārbaudei Valsts kontrole ir vērsusies Latvijas Republikas Prokuratūrā, Valsts ieņēmumu dienestā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Valsts kontroles ieteikumi par nozari atbildīgajai – Izglītības un zinātnes ministrijai

Izglītības un zinātnes ministrijai sniegti konkrēti ieteikumi, lai (1) ievērotu normatīvo aktu prasības, (2) savlaicīgi identificētu un novērstu procedūru nepilnības un (3) atbilstoši izlietotu valsts budžeta finansējumu. Lai ieteikumus ieviestu, nekavējoties:

• jāpilnveido kontroles vide un uzraudzības pasākumi, organizējot FLPP un VPP projektu zinātniskās ekspertīzes: jānodrošina atklāts ekspertu atlases process, t. sk. jābūt izsekojamam lēmuma pamatojumam ārvalsts eksperta piesaistei;
• jānosaka LZP IS statuss un tiesiskais regulējums, lai informācijas tehnoloģiju (IT) drošības pārvaldības vide atbilstu

Ministru kabineta noteikumiem;

• jāpilnveido iekšējās kontroles sistēma LZP IS lietotāju pārvaldībai, t. sk. jāizstrādā kārtība lietotājtiesību pārvaldībai (piešķiršanai, anulēšanai, atjaunošanai, regulārai inventarizēšanai), kā arī jāuzlabo lietotāju autentifikācijas mehānisms piekļuvei LZP IS, paredzot automātiskās kontroles sākotnēji izsniegtās paroles nomaiņai, regulāru paroles nomaiņu, izslēdzot paroles atkārtošanās iespēju;
• jāizvērtē LZP darbinieku atbildība par revīzijā konstatētajiem pieļautajiem pārkāpumiem zinātniskās ekspertīzes procesu organizēšanā un nodrošināšanā.

Kopumā IZM jāpārskata pieeja zinātnes virzienu prioritāšu noteikšanai, lai rezultātā valsts budžeta finansējumu fokusētu uz Latvijas ilgtspējai un attīstībai nozīmīgu jautājumu risināšanu. Valsts kontrole aicina pilnveidot arī kontroles vidi un uzraudzības pasākumus, lai VPP projektus plānotu, īstenotu un finansējumu izlietotu atbilstoši tiesību aktiem. Tāpat IZM sadarbībā ar LZP un Ekonomikas ministriju ir jāizvērtē iespēja veikt precizējumus VPP projektu preču un pakalpojumu izmaksu pozīcijās, lai valsts budžetā atmaksātu finansējumu, kas nav nepieciešams.

Revīzijas ietvaros Valsts kontrole saņēma priekšlikumus zinātnisko projektu (FLPP un VPP) atlases uzlabošanai arī no vairāk nekā 200 ārvalstu ekspertiem, kuri piedalījās Latvijas zinātnieku iesniegto projektu pieteikumu izvērtēšanā. Arī tie iekļauti revīzijas ziņojumā. IZM ir apņēmusies ieviest Valsts kontroles ieteikumus līdz 2022. gada vidum.