Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir viena no galvenajām institūcijām brīva, demokrātiska un godīga vēlēšanu procesa organizēšanā un nodrošināšanā. Visas sabiedrības interesēs ir redzēt to labi pārvaldītu, nodrošinātu ar nepieciešamajiem resursiem un tehnoloģijām. Pabeidzot ikgadējo finanšu revīziju par CVK gada pārskata sagatavošanas pareizību, Valsts kontrole secina, ka gada pārskats sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par CVK finansiālo stāvokli un tas ir sagatavots atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tomēr ir atsevišķi jautājumi, kuriem Valsts kontrole pievērsa pastiprinātu uzmanību.
“Līdz 14. Saeimas vēlēšanām š.g. 1. oktobrī palikuši vien 3 mēneši, bet – vai šoreiz tehniskā sagatavošanās vēlēšanām ritēs veiksmīgāk un būs novērstas iepriekš konstatētās nepilnības, plānojot budžetu, organizējot iepirkumus vēlēšanu tehniskai pavadīšanai un ieviešot vēlēšanu vadības sistēmu? Diemžēl, nē. Tomēr vēlēšanas ir kritiski svarīgs brīdis katrā demokrātiskā un tiesiskā valstī. Šajā kontekstā – saistībā ar CVK kapacitāti – secināms, ka līdz šim pārāk daudz runāts, pārāk maz darīts, tāpēc aicinām atbildīgās instances novērst nepietiekamo CVK kapacitāti un tās rezultātā radītos trūkumus, organizējot un nodrošinot vēlēšanu procesu,” aicina Ilze Bādere, Valsts kontroles padomes locekle.
Vēlēšanas kļūst arvien dārgākas
Līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām CVK vēlēšanu norises nodrošināšanai izmantoja no SIA “SOAAR” nomāto lietojumprogrammu un vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus .Laikā no 2017. līdz 2020. gadam par šiem pakalpojumiem samaksāti vairāk nekā 2,2 milj. eiro. Lai novērstu risku, ka vēlēšanu process ilgstoši ir atkarīgs no viena komersanta sniegtajiem pakalpojumiem, CVK 2020. gadā uzsāka Vēlēšanas vadības sistēmas moduļu iegādi savā īpašumā. Bāzes un četru vēlēšanu moduļu iegādei CVK plānoja tērēt 1,8 milj. eiro. Par bāzes un pašvaldību moduļu iegādi tika noslēgts līgums 900 tūkst. eiro apmērā. Tie tika piegādāti plānotā budžeta ietvaros, slēdzot līgumu ar SIA “SOAAR”, kas iepirkumā bija vienīgā pretendente. Tomēr turpinot moduļu iegādi, CVK saskārās ar būtisku – trīskārtēju – sadārdzinājumu šogad nepieciešamajam Saeimas vēlēšanu modulim, kas plānoto 363 tūkst. eiro vietā maksās 1,16 milj. eiro. Sagaidāms, ka pēdējo divu moduļu – Eiropas Parlamenta vēlēšanu un tautas nobalsošanas nodrošināšanai – iegādes izmaksas arī pārsniegs plānotos 544 tūkst. eiro.
Iegādājoties visus Vēlēšanu vadības sistēmas moduļus, būs nepieciešams iegādāties arī vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojumus. Vienlaikus jāatzīmē, ka arī vēlēšanu nodrošināšanas atbalsta pakalpojuma iegādei tika izvēlēta SIA “SOAAR” kā vienīgā pretendente (piemērojot sarunu procedūru atbilstoši Publisko iepirkumu likuma nosacījumam, ka pakalpojumu var nodrošināt tikai konkrēts piegādātājs, jo nav konkurences tehnisku iemeslu dēļ un nav pamatotas alternatīvas vai aizstājēja) un noslēgti trīs līgumi par kopējo summu 631 tūkst. eiro. Attiecīgi secināms, ka mērķi – iegūstot īpašumā lietojumprogrammu vēlēšanu administrēšanai, novērst risku, ka vēlēšanu process ilgstoši ir atkarīgs no viena komersanta sniegtajiem pakalpojumiem – joprojām nav izdevies sasniegt.
Nepamatota un sadārdzināta pakalpojuma iegāde
Divos ar SIA “SOAAR” noslēgtajos līgumos par 2021. gada pašvaldību vēlēšanu pavadīšanu tika iekļauta izmaksu pozīcija “Covid pandēmijas ietekmes uz pakalpojumu mazināšanas pasākumi”, kuras ietvaros CVK ir apmaksājusi komersanta darbinieku attālinātu darba vietu aprīkošanu ar profesionālas veiktspējas tehniku, lai gan pakalpojums, kura dēļ šī tehnika tika iegādāta, bija jāveic vien trīs mēnešus. Tā vietā lai, piemēram, nomātu nepieciešamo tehniku vai segtu amortizācijas izdevumus par tās izmantošanu, CVK ir pilnībā apmaksājusi jaunas tehnikas iegādi, kas pēc revidentu aplēsēm ir nepamatoti sadārdzinājis vēlēšanu pavadīšanas pakalpojumu par vismaz 40 tūkst. eiro.
Nepieciešamība stiprināt CVK kapacitāti
Jau iepriekš veiktajās un arī šajā revīzijā Valsts kontrole vērš uzmanību uz vairākiem trūkumiem, kuru cēlonis, visticamāk, ir nepietiekamā CVK kapacitāte. Piemēram, budžeta plānošanā – novēlota funkciju nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu apzināšana, kā rezultātā gadskārtējā budžetā piešķirtie līdzekļi izrādās nepietiekami. Pakalpojumu iegādē – iepirkumu veikšanas kārtības neesamība, sasteigta līgumu noslēgšana, īsu darbu izpildes un nodevumu pārbaudes termiņu noteikšana, būtiski trūkumi dokumentēšanā, kas revīzijā liedza visos gadījumos izsekot plānoto un izpildīto darbu apjomam un kvalitātei. CVK administratīvās un atbalsta funkcijas kopumā nodrošina 12 darbinieki, un CVK vairākkārt ir uzsvērusi, ka tieši nepietiekamā kapacitāte ir cēlonis iepriekš uzskaitītajiem trūkumiem.
Tā kā Vēlēšanu vadības sistēmas iegāde, attīstība un darbības tehniskais atbalsts būs aktuāls arī turpmāk, Valsts kontrole sniedza ieteikumu aktualizēt jautājumu par optimālāko risinājumu šīs sistēmas attīstībai, pārvaldīšanai un uzturēšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
Nav atbildīgā par vēlēšanu politikas veidošanu un vēlētāju aktivitātes palielināšanu
Neskatoties uz to, ka Latvijā līdzdalība vēlēšanās samazinās, 2021. gadā sasniedzot zemāko rādītāju (vien 34% balsstiesīgo pilsoņu dalību pašvaldību domes vēlēšanās), Latvijā nav institūcijas, kurai būtu likumā noteikts pienākums analizēt vēlētāju aktivitāti ietekmējošos faktorus un īstenot mērķtiecīgas darbības vēlētāju aktivitātes palielināšanai. Vienlaikus CVK rīcībā ir pētījumos iegūta informācija par vēlētāju aktivitāti, apmierinātību ar vēlēšanu procesu u.tml.
Valsts kontrole vērsīs Saeimas uzmanību uz šiem apstākļiem un aicinās apsvērt iestādes, kuras būtu atbildīgas par vēlēšanu politikas veidošanu un vēlētāju aktivitātes palielināšanu.
