2016. gada sākums ar valsts ieņēmumu janvāra un februāra plāna neizpildi novedis līdz solījumam tūlīt atlaist no darba vismaz pašas lielākās aizdomas raisošās Finanšu policijas amatpersonas.
Vakar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone bija aizsaukta pie jaunieceltās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas atskaitīties par iestādes darbu un apņemties to strauji uzlabot. «Pār VID kritusi milzu šaubu ēna, kas mazina cilvēku vēlmi maksāt nodokļus,» pēc šīs tikšanās NRA.lv pauda ministre.
D. Reiznieces-Ozolas teiktais neatšķīrās no tiem pārmetumiem VID, kādus neilgi pirms savu amatu atstāšanas bija paguvusi izteikt Ministru prezidente Laimdota Straujuma un finanšu ministrs Jānis Reirs. Tomēr ir milzīga starpība, vai vienu un to pašu pasaka jau atkāpušās valdības locekļi vai nupat amatā nākusi amatpersona, kura apzinās sabiedrības gaidas atbilstoši sakāmvārdam par jauno slotu, kam jāslauka tīri. Ministre un ģenerāldirektore vakar ilgā (pat par stundu ilgākā, nekā iepriekš paredzēts) sarunā bija nonākušas līdz lēmumam apmierināt šīs gaidas, panākot vairāku Finanšu policijas amatpersonu atlaišanu no darba obligāti pāris nedēļās, nevis pāris gados. Prakse rāda, ka 2–3 gadi nepieciešami visu Latvijas likumos noteikto formalitāšu ievērošanai tad, ja finansiāli un juridiski labi nodrošināts cilvēks darbu pamest atsakās. Šādu paziņojumu sniegšana visu Latvijā strādājošo televīziju atsūtīto kameru priekšā tomēr bija riskants pasākums, ko atlaižamās personas, ja gribēs, varēs izmantot pret Latvijas valsti pēc parauga, kādu parādīja bijušais Bankas «Baltija» īpašnieks Aleksandrs Lavents. Proti, viņa tiesāšanas laikā tiesnese bija atļāvusies publiski pasacīt, ka viņš esot vainīgs, ko Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzina par nepieļaujamu. Ja Finanšu policijā rūdītie kadri to negribēs, tad radīsies jautājumi, par kādu atkāpšanās naudu valsts šo negribēšanu nopirkusi un cik garu šaubu ēnu met arī tādi darījumi.
Ir divi iemesli, kāpēc dažu atbildīgu Finanšu policijas darbinieku atlaišana nebūt nepalielinās valsts ieņēmumus.
Pirmkārt, VID Finanšu policija ir publiskojusi rezultātus pētījumam par rezultātiem 271 kriminālprocesam, ko policija nodevusi prokuratūrai 2010.–2013. gadā. Noskaidrots, ka nekādu sodu nav saņēmusi faktiski neviena no 453 tiesāšanai nodotajām personām, bet nav noskaidroti iemesli, kāpēc tā noticis: vai vainīga tikai Finanšu policija, kas atdod prokuratūrai lietas bez pierādījumiem, vai prokurori, kuri šos pierādījumus noslēpj no tiesas, vai tiesneši, kuri pasludina attaisnojošus (notiesājošus ar smieklīgiem sodiem) spriedumus pretēji jebkādiem pierādījumiem un likumu pantiem. Ministre neuzņēmās runāt par iespējām mainīt šo sistēmu ārpus Finanšu policijas un vēl dažu VID struktūrvienību ietvariem.
Otrkārt, ieņēmumu kritums atspoguļo norises tautsaimniecībā. I. Pētersone norādīja uz pārrāvumiem naudas apritē, kuru dēļ tagad nodokļu nomaksas pagarinājumus lūdzot ļoti daudzi uzņēmumi, par kuriem ir pārliecība, ka tie nekrāpjas. Vēl jo satraucošāku šo situāciju padara siltā ziema, kas gan samazina Latvenergo un tam līdzīgu uzņēmumu maksājumus valstij, bet atvieglo pārziemošanu citiem uzņēmumiem, kuriem tieši tāpēc nevajadzētu lūgt nodokļu nomaksas atlikšanu.
Arnis Kluinis
Foto:Saeima/https://www.flickr.com/photos/saeima//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
