Kaut arī vēl nesen VNĪ strikti vēstīja, ka tas jādara par SBRE līdzekļiem, abas puses ir parakstījušas papildu vienošanos, ka nepieciešamo summu – 220 900 latu – samaksās no valsts budžeta. Šī ir maksimālā summa, kuru varēs saņemt būvnieks. Ja darbi izmaksās lētāk (tas atkarīgs no paveikto darbu apjoma), tad būvnieks saņems mazāku summu, savukārt VNĪ reāli izlietotā nauda būs jāatmaksā valsts budžetā pēc tam, kad saņems līdzekļus no apdrošinātāja. VNĪ samaksāto summu pieprasīs no būvnieka, ja izrādīsies, ka pirms Jāņiem izcēlies ugunsgrēks ir noticis SBRE vainas dēļ.

Ir noslēgts arī darbu izpildes grafiks. Pils jumta uzlikšanas termiņš ticis pārcelts un pārcelts, iepriekš tika nosauktas jūlija beigas, tagad – augusta nogale. Līdz šā mēneša beigām ir jāpabeidz arī ugunsgrēka seku likvidēšanas darbi. Kā varēja secināt no VNĪ pārstāvju izteikumiem, juridisku nianšu dēļ nevarēja panākt ātrāku vienošanos starp visām iesaistītajām pusēm un viens no iemesliem bija saistīts ar apdrošināšanas līguma nosacījumiem. Cīņā par naudu būvnieks un viena no apdrošināšanas kompānijām uzaicināja savus ekspertus, lai izpētītu, kā varēja izcelties ugunsgrēks. Būvnieku pārstāvis ir Lielbritānijas Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents Pīters Mansi, bet kompānija BTA Insurance Company noalgoja starptautiski sertificētu un neatkarīgu ugunsgrēku izmeklēšanas ekspertu Robertu Edvardsu no Lielbritānijas.

Piemēram, P. Mansi izvirzīja vairākas versijas, un nevienā no tām būvkompānijas darbinieki netika minēti kā tieši vainojami ugunsnelaimē. Tikpat cītīgi ir noliegta Militārās policijas darbinieku iespējamā vaina (viņi apsargā Rīgas pili). Tagad būvnieku celtniecības risku apdrošinātāja BTA Insurance Company valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus izplatījis informāciju medijiem, kurā apliecina, ka «tuvākajā laikā esam gatavi veikt avansa maksājumu 145 000 latu apmērā. Ja, turpinoties seku likvidēšanas darbiem Rīgas pilī, tiks konstatēti vēl kādi zaudējumi, tad šī summa varētu palielināties». Vienlaikus viņš uzsver, ka tikuši apdrošināti konkrēti riski (celtniecības materiāli, būvniecības aprīkojums uz rekonstrukcijas laiku), nevis Rīgas pils kā ēka kopumā. J. Lucaus uzskata, ka apdrošināšanas sabiedrības Baltijas Apdrošināšanas nams (BAN) veiktā pils īpašuma apdrošināšana gan radot virkni jautājumu. «Mūsuprāt, ja Rīgas pilij būtu pilnvērtīga īpašuma apdrošināšana, proti, īpašuma apdrošināšanas polisē būtu paredzēti visi iespējamie riski un nebūtu nekādu izņēmuma gadījumu saistībā ar būvdarbiem vai uguns riskiem, tad šobrīd nevajadzētu būt ilgām diskusijām un pārrunām par to, vai (..) ir vai nav iestājies apdrošināšanas gadījums un kur ņemt līdzekļus seku likvidācijai,» viņš norāda. Un arī to, ka BAN varēja izmaksāt visu nepieciešamo apdrošināšanas summu, lieki nekavējoties, bet, ja izrādītos, ka ugunsgrēkā vainojams būvnieks, tad vērsties ar regresa prasību pret to.

Tiesa, zaudējumu apmēri vēl nav precīzi noteikti, tie būs zināmi augusta beigās, kad Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) iepazīstinās ar ekspertīzes rezultātiem. Skaidrs, ka Rīgas pils ugunsgrēks valstij izmaksās dārgi, ja saskaita jau iepriekš nosauktos 220 900 latu (tos ir cerība atgūt), kā arī 25 000 latu (bez pievienotās vērtības nodokļa) par ekspertīzi, ko veic LBS. Jāpiepluso arī izmaksas advokātiem. VNĪ jūlija beigās ar zvērinātu advokātu biroju Tark Grunte Sutkiene noslēdza līgumu par juridisko palīdzību valsts un VNĪ interešu pārstāvībai Rīgas pils ugunsgrēka gadījumā. Līgumā noteikta fiksēta stundu likme 75 lati stundā, informē biznesa portāls Nozare.lv. Līgums ietver palīdzību vērtēt un analizēt apdrošināšanas, būvniecības un citus dokumentus un apstākļus, konsultējot un sagatavojot nepieciešamos dokumentus, nodrošināt pārstāvību sarunās un procesos iestādēs, nepieciešamības gadījumā arī tiesās, kā arī pildīt citus uzdevumus.