Labklājības ministrija saņēmusi no valdības naudu, lai piemaksātu dīkstāves palīdzības pabalsta saņēmējiem 50 eiro par katru viņu apgādībā esošu bērnu, bet reālā piemaksu summa izrādās vidēji 33,29 eiro, vēsta NRA.lv.
Lai gan trūcīgiem cilvēkiem ne tikai katrs eiro, bet katrs eirocents no svara, izšķirošas starpības starp 50 un 33,29 eiro nav, ja cilvēkiem tiešām ir citi ienākumi vai uzkrājumi savu bērnu uzturēšanai.
Latvija atšķiras no daudzām citām Eiropas valstīm ar to, ka Covid-19 krīzes dēļ izveidotā pabalstu sistēma pakārtota propagandas, nevis cilvēku izdzīvošanas mērķiem.
Pirmkārt, Latvija uztur ES dalībvalsts tēlu ar atskaitēm Eiropas Komisijai, ka palīdz saviem iedzīvotājiem un ieplūdina ekonomikā naudu, kas tagad ir visu ES dalībvalstu galvenais uzdevums. Otrkārt, ar dažu desmitu vai tikai dažu eiro pabalstu mēnesī sniedz cilvēkiem morālu uzmundrinājumu, nevis materiālu palīdzību. Šādas propagandas uzturēšanai tiek lietota arī tāda frāze, ka valsts izsniedzot “piemaksu pie dīkstāves palīdzības pabalsta 50 eiro apmērā par katru apgādībā esošu bērnu vecumā līdz 24 gadiem”, kā “Neatkarīgajai” 12. maijā rakstiski apliecināja Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa. Šie 50 eiro skan vēl kaut cik pieņemami atšķirībā no vidējā pabalsta 33 eiro ar dažiem eirocentiem, kas nozīmē, ka iespējami pabalsti arī 23 un 13 eiro apmērā. Šādi pabalstu apmēri izraisa jautājumus, vai valsts neiztērē vairāk naudas pabalstu izdomāšanai un aprēķināšanas un izsniegšanas administrēšanai, nekā izmaksā pabalstos.
Nav izslēdzami arī 50 eiro pabalsti, taču apgalvojums par 50 eiro tādā nozīmē, kādu jebkurš cilvēks iedomātos, lasot pārvaldes dokumentus, no kuriem frāzi par pabalstiem vēstulē “Neatkarīgajai” iekopējusi S. Stabiņa, ir ja ne melīgs, tad maldinošs un nekorekts. Noteikti arī S. Stabiņas rīcībā ir jābūt šīs ministrijas pakļautībā esošās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem par reālo pabalstu izmaksu vismaz līdz šīs nedēļas sākumam, ieskaitot 8. maiju, ja jau šādi dati ir arī “Neatkarīgajai”. Un, lūk: 5785 pabalstos izmaksāti 192 614 eiro jeb 33,29 eiro vidēji vienā pabalstā. Protams, pabalstu vidējais lielums svārstīsies, bet nav iespējami nekādi būtiski pavērsieni, jo konkrēto pabalstu aprēķināšana ir izveidota tā, lai patiešām 50 eiro valstij nāktos izmaksāt retāk nekā mazākas summas.
Piemaksa par apgādībā esošiem bērniem ir viens no trijiem dīkstāves palīdzības pabalstu veidiem, kuru apkalpošana nodota VSAA. Tie jāatšķir no dīkstāves pabalstiem, kurus turpina izmaksāt Valsts ieņēmumu dienests (VID), un bezdarbnieku pabalstiem, kas attiecas uz VSAA, bet kas nav dīkstāves palīdzības pabalsti. Visu triju dīkstāves palīdzības pabalstu veidu kopīgā iezīme ir tā, ka īstenībā cilvēki saņem mazāk par 50 eiro un par 180 eiro, cik it kā solīts divu citu pabalstu saņēmējiem. Kopīgs pabalstiem arī tas, ka valdība ir apmierinājusi Labklājības ministrijas pieprasījumu pēc naudas šo pabalstu izmaksai 3,3 miljonu eiro apmērā, it kā pabalsti būtu 50, 180 un 180 eiro, bet tādi tie nav un nekad nebūs. Gan S. Stabiņa, gan Finanšu ministrija atrakstījās “Neatkarīgajai” tā, ka Labklājības ministrija taču saņemšot naudu pa daļām atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, taču tā nav tiesa. Turpat S. Stabiņa atklāja, ka “sākotnēji pieprasīti un ar Finanšu ministrijas rīkojumu (06.05.2020. FM rīk. Nr. 151) piešķirti prognozētie izdevumi mēnesim, kas plānoti 1 672 155 eiro apmērā (3 344 310/2 =1 672 155 eiro)”, lai gan pirmie dati par pabalstu izmaksām signalizē, ka VSAA izmaksu summa mēnesī būs tuvāka 0,6 nekā 1,6 miljonu eiro līmenim. Jāpatur gan vērā, ka kopējo izmaksu masu palielinās ārkārtējās situācijas pagarināšana virs diviem mēnešiem.
No trijiem apsolītajiem dīkstāves palīdzības pabalstu veidiem izmaksas sāktas par apgādībā esošiem bērniem un par starpību starp VID izmaksāto dīkstāves pabalstu un 180 eiro kā apsolīto pabalsta minimumu, kas reāli neatbildīs 180 eiro tāpat, kā reālās piemaksas par apgādājamiem atšķiras no formāli apsolītajiem 50 eiro ar tādiem papildnosacījumiem, kādus vairums pabalstu saņēmēju izpildīt nespēj. Pabalstu starpības sadaļā 2066 cilvēkiem izmaksāti 86 529 eiro jeb vidēji 41,88 eiro. Šajā gadījumā formula nav tik uzskatāma kā ar 50=33,29, jo šeit 180=41,88 + X, ko konkrētais pabalsta saņēmējs jau saņēmis no VID. Tas ir vēl cits stāsts, kāpēc šis X praktiski visos gadījumos ir mazāks par vidējo 180-41,88 un nekādus 180 eiro kopā no VID un VSAA pabalsta saņēmēji nedabūs.
Trešā pabalstu sadaļa attiecas uz tiem, kam dīkstāves pabalstus VID vispār atteicis. Šajā sadaļā VSAA maksāto reālo pabalstu atšķirību no 180 eiro atkal būs ļoti viegli skaitliski novērtēt, jo iepriekšējā reizē katram VID pabalsta saņēmējam atšķirīgais no X pabalsta nesaņēmējiem būs visiem vienāda nulle. Tāda salīdzinājuma vēl nav, jo VSAA pabalstu izmaksu nav sākusi. Nav piepildījušies sākotnēji ļoti optimistiskie apgalvojumi, ka datu apmaiņa starp VSAA un VID esot iestrādāta lieta, kas problēmas neradīšot. Datu apmaiņa tomēr aizkavējusies, aizkavējot pabalstu izmaksas sākšanu.
Līdz ar pirmajiem datiem par VSAA veikto pabalstu izmaksām nevis joprojām aktuāls, bet aizvien aktuāls kļūst jautājums, vai ar šo “lieko” miljonu Labklājības ministrijā nenotiks tas pats, kas tur ar citu “lieko” naudu jau ir ne tikai noticis, bet pat pamanīts. Kā “Neatkarīgā” atgādināja 6. maijā, “miljona eiro izprasīšana specializēto audžuģimeņu (slimus bērnus aprūpēt spējīgu audžuģimeņu) izveidošanai un izmaksāšana prēmijās tieši tiem ierēdņiem, kuru nolaidības dēļ nekādas specializētās audžuģimenes izveidotas netika, bija lielāka nelietība par Latvijas ierēdņu caurmērā piekopto praksi. Tieši tāpēc ļoti asus vārdus par Labklājības ministriju publiski pateica valsts kontroliere Elita Krūmiņa”.
Ne S. Stabiņa, ne Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis neatbildēja uz “Neatkarīgās” jautājumu, vai Latvijā pastāv vairākas atšķirīgas procedūras ministrijām piešķirtās naudas izlietošanas kontrolei un atbilstoši mērķim neizlietotās naudas atdošanai Valsts kasei. Ja atbildes nebija, tad jāsecina, ka nekādu vairāku veidu naudas izsniegšanai un kontrolei nav.
Neizmaksātiem pabalstiem piešķirtā nauda ne ar ko neatšķiras no neizveidotām audžuģimenēm piešķirtas naudas, un tagad tikai politiķu vienošanās un ierēdņu izmanība, bet varbūt arī sabiedrības uzmanība noteiks to, kurās kabatās nauda tiks vai netiks iebāzta.
Sagadījies tā, ka tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs bija labklājības ministrs tad, kad tur notika nelāgā lieta ar fiktīvu finansējumu neesošām audžuģimenēm. “Neatkarīgā” lūdza A. Jarocki pārjautāt ministram, vai viņš nevarētu atklāt kaut ko tādu, kas uzlabotu tās ministrijas tēlu, kurā viņš pirms dažiem gadiem bija ministrs. Ja atbildes nav, tad viss tā arī paliek, kā stāstīja E. Krūmiņa.
Arnis Kluinis
