Šī gada jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta jauna atbalsta programma uzņēmējiem – lieliem investīciju projektiem (t.i. vismaz 10 miljonu eiro apmērā) kombinētā finanšu instrumenta veidā. To paredz “Noteikumi par aizdevumiem ar kapitāla atlaidi investīciju projektiem komersantiem konkurētspējas veicināšanai”. Lai arī sākotnēji tika paredzēts, ka aizdevumu programmas īstenošanai pieejamo finansējumu veidos valsts budžeta finansējums 200 miljonu eiro apmērā, finansējums samazināts līdz 58 565 000 eiro, kas daudziem eksportspējīgajiem uzņēmumiem licis uzdot jautājumu par to, vai valsts pienācīgi novērtē šādu uzņēmumu izaicinājumus, un to, vai saprot, cik valsts atbalsts un uzņēmumu interešu aizstāvība eksportētājiem ir svarīga?
Lai arī kā galvenais arguments atbalsta samazinājumam minēts tas, ka, iespējams, nebūšot tik daudz projektu, ko īstenot, situācija nozarē rāda pretējo, proti, rūpniecības apjomi pieaug un eksporta lokomotīvei degvielas netrūks. Tā, piemēram, CSP dati rāda, ka Latvijas preču eksports eiro izteiksmē jūnijā pieaudzis par 31.7% jeb 312 miljoniem eiro un veido 1.3 miljardus eiro. Šī gada pirmais pusgads preču eksportam kopumā ir bijis visspēcīgākais datu vākšanas vēsturē. Savukārt preču imports jūnijā bija par 42.6% lielāks nekā gadu iepriekš, sasniedzot visu laiku augstāko 1,7 miljardu eiro līmeni mēnesī.
Turklāt jāņem vērā – jo vairāk tiks ieguldīts, jo vairāk naudas nodokļu veidā atgriezīsies atpakaļ. Tas, ka valstij nav jābaidās atbalstīt savus eksportspējīgos uzņēmumus, tika pārrunāts arī ar ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kad viņš pirms dažām dienām apmeklēja Tukuma novada industriālo parku un piedalījās diskusijās par novada attīstības vīziju, t.sk. par uzņēmējiem aktuālajiem jautājumiem, tostarp pēc Covid krīzes atbalsta programmām.
Vitenbergs pauda gandarījumu par Tukuma novada industriālajā parkā esošajiem uzņēmumiem, norādot, ka tie ir lielisks piemērs, kādiem jābūt spēcīgiem uzņēmumiem. To pienesumu Latvijas uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībā ministrs kopumā vērtēja ļoti atzinīgi.
Diskusijās piedalījās arī viens no lielākajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Kurzemes novadā – “Stiga RM”, kas iecerējis jaunu projektu Tukuma industriālā parka teritorijā. “Stiga RM” iecerējusi veidot jaunu un tehnoloģiski modernu plātņu rūpnīcu, kurā tiks investēti ne mazāk kā 37 miljoni eiro. “Esam pārliecināti, ka šī jaunā plātņu rūpnīca dos spēcīgu ekonomisko stimulu visam Tukuma novadam,” pauda “Stiga RM” valdes loceklis Andris Ramoliņš.
Līdzīgi kā citi uzņēmēji, arī Ramoliņš piekrita, ka valsts atbalsts eksporta uzņēmumiem ir ļoti nozīmīgs un tā ir iespēja parādīt pasaulei labāko, kas tiek ražots Latvijā. Viņš pauda, ka uzņēmēju aktivitāte un interese par plānoto aizdevumu programmu ar kapitāla atlaidi lielajiem investīciju projektiem ir ļoti liela un paredzams, ka iesniegto projektu kopsumma krietni pārsniegs paredzēto aizdevumu programmas valsts budžeta finansējumu.
Pēc Ramoliņa teiktā, valstij nav jābaidās ieguldīt naudu eksportēt spējīgos uzņēmumos, jo šie uzņēmumi šo atbalstu kompensē ar uzviju ar saviem nodokļu maksājumiem nākotnē. Viņš aicināja ministru Vitenbergu un Latvijas valdību kopumā rast iespēju un palielināt valsts atbalsta apmēru līdz sākotnēji plānotajiem 200 miljoniem eiro, tādējādi veicinot daudz straujāku Latvijas ekonomikas izrāvienu.
Viņš norādīja, ka 200 miljoni eiro no valsts būs milzīgs stimuls ieguldīt vienu miljardu eksportspējīgu uzņēmumu attīstībā. Turklāt jāņem vērā arī tas, ka valsts ar grantu neriskē – grants iestājas tikai tad, ja uzņēmums sasniedz solītos eksporta un darbaspēka atalgojuma rādītājus.
Diskusijā ar ministru piedalījās arī tādi Tukuma novada uzņēmumi kā “Sila kūdra”, “Skonto Plan”, “MP Socks” un citi.
