“Šā brīža ekonomiskā paradigma saka, ka aizņemties ir normāli,” apgalvo partijas Jaunais laiks Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, un to pašu dažādās variācijās atkārto arī citi pretendenti uz nākamo Saeimu.
“Situācija nav viegla, bet nav dramatiska,” par valsts un piedevām arī Rīgas parādiem saka apvienības Saskaņas centrs (SC) sarakstā uz Saeimas vēlēšanām pieteiktais Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. “Nav jāsit trauksmes zvani, jo esam samērā labi tikuši galā ar grūtāko darbu daļu,” vēl optimistiskāks (“piesardzīgi optimistisks”, kā viņš pats par sevi saka) ir nacionālās apvienības Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.
Kā Saeima lems, tā būs
Politiķus var turēt aizdomās, ka viņu optimisms balstās uz cerībām nokļūt Saeimā vai citos augstos amatos. Saeimas deputāti pat juridiski, bet faktiski arī augstākie izpildvaras politiķi un ierēdņi savu algu (atalgojumu) taču nosaka paši, sakombinējot sev vienlaikus vairākus amatus ar algām, piemaksām un kompensācijām. Tādiem cilvēkiem jau ir gluži vienalga, par cik, piemēram, Latvijā nākamgad un turpmākos gados tiks paaugstināti nodokļi, lai valdība varētu nomaksāt kaut procentus par saviem parādiem. Šādus labumus jau baudošo optimistu pulkam cer pievienoties arī viens no tiem, kurš šiem labumiem nav bijis ne tuvu. Partijas Tautas kontrole priekšsēdētājs Rihards Jablokovs rēķina, ka tautas protests aprobežosies ar ļoti lielu nebalsojušo vēlētāju īpatsvaru. Tieši tas paverot iespēju Saeimā nonākt arī jauniem spēkiem, kuriem nav pamata cerēt uz lielu saņemto balsu skaitu. Saeimā ievēlētie pēc tam varēšot četrus gadus pieņemt jebkādus likumus neatkarīgi no tā, kā dzīvos cilvēki ārpus Saeimas (valsts pārvaldes aparāta kopumā). Visi aktīvie cilvēki jau esot no Latvijas izceļojuši vai patlaban izceļo, bet palikušie ir gatavi samierināties ar dzīves līmeņa kritumu.
Kredītjūgā visas valstis
Pretendenti uz 10. Saeimu ir vienādās domās, ka Latvija faktiski nespēs atdot no Starptautiskā valūtas fonda un Eiropas Komisijas aizlienēto naudu nākamās Saeimas laikā, kaut gan kredītlīgumi it kā liek naudu atdot, sākot no 2012. gada. “Maksāsim ne jau četrus, bet 44 gadus,” paredz Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs tagadējā Saeimā Augusts Brigmanis. Proti, Latvijai nāksies aizņemties aizvien no jauna, lai atdotu vecos parādus. Tādā veidā būs jāpaiet patiešām gadu desmitiem, līdz Latvija faktiski dzēsīs parādu SVF un EK, kas izglāba Latvijas valsti no maksātnespējas 2008. gada beigās un tālāk 2009. gada vidū.
Grūti gan iedomāties, kāda izskatīsies finanšu pasaule un vispār pasaule pēc 20 un vairāk gadiem – vai valstīm kopumā tik ilgi izdosies sadzīvot praktiski bezgalīgu valdības parāda pieaugumu. Dz. Zaķis un R. Zīle nepalaiž garām iespēju norādīt uz Latvijas lielo rezervi valdības parāda pieaudzēšanā, jo tas vēl nav ne puse no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, izsakot parādu pret iekšzemes kopproduktu. Arī tāpēc, lūk, Latvijai naudu aizdošot privātbaņķieri, kuri atšķirībā no SVF neizvirza valstīm prasības samazināt budžeta deficītu utt. A. Brigmanis (ZZS) gan uzskata, ka bez SVF ziņas parāda pārfinansēšana nebūs iespējama un ka bez nosacījumiem nauda netiek (aiz)dota nekad. Līdz ar to rodas jautājums par valstu faktisko suverenitāti vai tās trūkumu, ar ko Latvija neatšķiras no citām valstīm – tāpat parādniecēm.
Partijas nogaida
Šķiet, ka jautājums par Latvijas parādiem ir atlikts malā līdz Saeimas vēlēšanu rezultātu noskaidrošanai. Kreditori gaida savus nākamos sarunu partnerus, kurus no Latvijas deleģēs pēcvēlēšanu koalīcija. “Lai sarunām gatavojas tie, kuri cer ieņemt premjera un finanšu ministra vietas,” saka A. Brigmanis. S. Dolgopolovs (SC) precizē, ka arī vietējās sarunas par koalīcijas sastāvu un amatiem nebūs vieglas un to rezultātam būtu jābalstās uz saskares punktiem starp dažādu partiju ekonomiskajām programmām. No otras puses, programmu nekonkrētība šādas sarunas varētu pat atvieglot. Varbūt tāpēc ZZS nemaz neesot bijušas pārrunas par to, ko nākamā Latvijas valdība iesāks ar saviem parādiem.
Vēlēšanu rezultātu gaidīšana tiek izdaiļota ar samērā saudzīgu kritiku starp partijām. A. Brigmanim, lūk, nešķiet realizējams partiju apvienības Vienotība līdera Ģirta Valda Kristovska kaut kur teiktais, ka ārējo parādu Latvija varētu pārfinansēt, izlaižot parādzīmes, kuras izpirktu Latvijas iedzīvotāji. S. Dolgopolovs noraida valdības versiju, ka ekonomikas atkopšanās jau būtu IKP pieaugums par 0,1%. Viņa kritikas objekts ir arī nodokļu politikas maiņa oficiāli katrā gadumijā, bet praktiski biežāk atbilstoši tam, kā tiek sacerētas jaunas instrukcijas par nodokļu iekasēšanas kārtību.
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv
