Valdībā šodien turpināsies diskusijas par nākamā gada valsts budžetu un ar tiem saistītiem jautājumiem. Ministru kabinetā šodien paredzēta iknedēļas koalīcijas sanāksme, bet pēcpusdienā sāksies partneru sarunas par 2018.gada budžetu.
Pagājušajā nedēļā politiķi tā arī nespēja vienoties par nākamā gada valsts budžeta jautājumiem, jo Nacionālā apvienība pieprasīja ap 85 miljoniem eiro papildu līdzekļus demogrāfijas pasākumiem.
Ceturtdien budžeta sarunās tika apspriesti vairāki būtiski jautājumi. ZZS koalīcijas sarunās par nākamā gada valsts budžetu iestājās par lauksaimnieku interesēm. Galvenā prioritāte – samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Tāpat ZZS aicināja nākamgad pašvaldībām novirzīt 19,6% no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem, nevis 19,5%, kā paredzēts šobrīd. Tāpat jau iepriekš tika minēts, ka viena no galvenajām prioritātēm ir veselības nozare un tai nākamgad paredzēts budžetu palielināt par aptuveni 200 miljoniem eiro.
Kamēr ZZS runā par veselību un lauksaimniecību, Nacionālā apvienība par galveno prioritāti izvirzījusi pabalstu palielināšanu ģimenēm. Partija iesaka nākamgad par trešo un katru nākamo bērnu ģimenēm maksāt 100 eiro mēnesī, tādējādi tas valstij papildus izmaksātu gandrīz 30 miljonus eiro.
Koalīcijas partijas bija iecerējušas vienoties par budžeta izdevumiem un papildu līdzekļu sadalījumu, tomēr tas nav izdevies.
Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, Nacionālās apvienības ierosinājumiem demogrāfijas jomā nepieciešami ap 85 miljoniem eiro. Taču fiskālā telpa nākamgad kopumā ir 80 miljoni eiro.
Jau vēstīts, ka nākamgad ministriju prioritārajiem pasākumiem būs pieejami 80 miljoni eiro.
Kopumā ministrijas iesniegušas 107 priekšlikumus procesu efektivizēšanai, tostarp budžeta pieprasījumu izstrādei un budžeta izpildes analīzei. No tiem lielāko daļu Finanšu ministrija plāno risināt jau tuvākā gada laikā. Būtiski, ka pateicoties aktīvai ministriju iesaistei, jau ir ieviestas izmaiņas un noteikta jauna kārtība finansējuma piešķiršanai prioritārajiem nozaru pasākumiem, kā pamata kritērijus izvirzot – pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, ekonomiskās izaugsmes veicināšanu un strukturālās reformas.
Foto: Saeimas kanceleja
