Nesamērīgās obligātā elektroenerģijas iepirkuma izmaksas kopš rudens ir kļuvušas par vienu no skaļākajiem politiskajiem skandāliem. Līdz ar vainīgo meklēšanu, notiek arī mēģinājumi pielikt punktu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmai, raksta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Valdības darba grupas eksperti nu jau atzīst, ka sistēmu atcelt nav iespējams. Tas izraisītu tiesvedības par simtiem miljonu zaudējumiem, ko valstij nāktos maksāt subsidētās elektrības ražotājiem. Arī ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pārsteidzošā rīcība, Satversmes tiesā prasot atcelt OIK sistēmu, ir cietusi neveiksmi. Šonedēļ kļuva skaidrs, ka tiesa ir izbrāķējusi prokuratūras argumentus un pieteikumu neskatīs.
Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā atteicās izskatīt ģenerālprokurora pieteikumu par OIK sistēmas atcelšanu. Nu jau kļūst arvien skaidrāks, ka to izdarīt neizdosies arī valdības izveidotajai komisijai. Cerības, ka OIK maksājums pazudīs no elektrības rēķiniem ir izplēnējušas. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers OIK sistēmu gribēja sagraut ar juridiskām metodēm. Viņš satversmes tiesā prasīja to atzīt par neatbilstošu Satversmes normām par vienlīdzību un īpašuma izmantošanu pretēji sabiedrības interesēm. Ja prasība būtu pieņemta izskatīšanai un apmierināta, tad elektrības ražotāji zaudētu subsīdijas un nevarētu atprasīt zaudējumus no valsts. Tomēr Satversmes tiesa atteicās lietu izskatīt, jo pieteikumā trūkst juridiskās argumentācijas, kā OIK regulējums pārkāpj Satversmi.
“Patreiz analizējam mūsu pašu pieteikumu, lēmums galīgais vēl nav pieņemts, vai mēs mēģināsim papildināt, atrast šo saikni un sniegt vēlreiz. Satversmes tiesas likums neaizliedz to darīt, gadījumos, kad ir atteikts pieņemt pieteikumu,” norādīja Kalnmeiers.
Ģenerālprokurors apsver iespēju piesaistīt enerģētikas speciālistus pieteikuma uzlabošanai. Pavisam atteikties no prasības Kalnmeiers negrib.
“Mēs neizslēdzam arī iespēju, ja būs kādi speciālisti, kuri gatavi startēt patstāvīgi, kad mēs varētu savu redzējumu un šos materiālus nodot viņu rīcībā. Arī tāda ir likumīga rīcība, Katrā ziņā, nu pats pēdējais variants ir pateikt – nu viss, tad mēs vairs neko nedarām,” norādīja ģenerālprokurors.
Bēdīgs par prokuratūras neveiksmi ir ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Ministrs cerēja, ka Satversmes tiesa atbildēs uz jautājumu, vai valsts būs pasargāta no tiesvedībām ar elektrības ražotājiem, ja viņiem pārtrauks maksāt subsīdijas. Tas ir miljardus vērts jautājums.
“Viens no instrumentiem, kā varētu šo OIK sistēmas jautājumu risināt ir atcelt pilnībā OIK maksājumu. Ja Satversmes tiesa šo būtu izskatījusi, tad tas dotu atbildi, vai šī tiesiskā paļāvība ir vai nav. Mūsu lielais izaicinājums ir neiegrūst valsti prātam neaptveramās tiesvedībās,” norādīja Ašeradens.
Ašeradens cenšas pārmērīgo OIK apkarot ar politiskām metodēm, mainot likumus. Viņš ir valdības izveidotās darba grupas vadītājs, kam jāsagatavo priekšlikumi, kā atteikties no OIK. Darba grupā iesaistīti Latvenergo, regulatora, ministriju un sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Eksperti līdz šim sanākuši uz četrām sēdēm, kur apsprieduši OIK vēsturi, mērķus un atcelšanas scenārijus. “Nekā personīga” aptaujātie darba grupas dalībnieki ir pārliecināti, ka mērķis ir nesasniedzams.
“Es domāju, tā vienkārši paņemt pateikt, viss, mēs beidzam, tā gluži nevar. Jo tomēr līgumi ir slēgti, iekārtas ir iepirktas, šis scenārijs nav izpildāms,” uzskata LPS enerģētikas padomnieks Andris Akermanis.
“Tiek pieminēts, ka nenotiks valdības rīkojuma izpilde, bet šobrīd mēs runājam pamatoti par transformāciju, par to, ka nemaksāt to tiem resursiem, kas nav atjaunojamie resursi, bet par pilnīgu izbeigšanu nē, jo visā Eiropā katra valsts kaut kādu eiro par kilovatstundu piemaksā par elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem,” raidījumam norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors (ZZS) Guntis Vilnītis.
Darba grupā izskanējuši priekšlikumi pārtraukt par paaugstinātu maksu iepirkt elektroenerģiju no tām hidro un vēja spēkstacijām, kas atbalstu saņem jau vairāk nekā desmit gadus. Tāpat vērtēta iespēja nemaksāt stacijām, kas izmanto Krievijas gāzi. Bijis arī priekšlikums OIK sloga mazināšanai izmantot visu Latvenergo peļņu.
“Viennozīmīgi šis OIK maksājums, ja viņš arī paliks, viņš būs daudz, daudz, daudz mazāks, nekā ir šobrīd,” mierina Ašeradens.
Ministru kabineta rīkojumā teikts, ka Ekonomikas ministrijai priekšlikumi likumu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu valdībā jāiesniedz līdz 1.septembrim.
Pirms divām nedēļām bija jābūt gatavam Ekonomikas ministrijas pasūtītajam neatkarīgu auditoru ziņojumam par ministrijas darbinieku rīcību izsniedzot OIK atļaujas. Kā skaidroja ministrijā, lielā darba apjoma dēļ audita slēdziens būšot gatavs nākamnedēļ.
Foto: Pixabay
