Uzņēmumiem, kuru darbība LK likstu dēļ ir paralizēta, var iestāties maksātnespēja, apstāsies daudzu iesākto projektu realizācija, savukārt daļa pašvaldību ir spiestas ņemt ārkārtas kredītus, lai nodrošinātu kārtējos maksājumus, jo visa to nauda ir iesaldēta LK. Latvijas valdībai ir jāpanāk, lai Lietuva glābtu LK, tāpat kā pirms trim gadiem Latvija, neraugoties uz dramatisko budžeta situāciju, ieguldīja savus līdzekļus, lai nodrošinātu Parex bankas Lietuvas filiāles darbu un noturētu stabilitāti Lietuvas finanšu tirgū.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis piektdien tiekas ar Lietuvas Ministru prezidentu Andri Kubiļu. Viņš aicinās Lietuvas pusi nekavējoties lemt par finanšu sektora stabilizāciju saistībā ar banku Snoras. Tas, kādi argumenti ir Latvijas valdības rīcībā, lai panāktu Latvijai vēlamu rezultātu, atklāts netiek. Amatpersonas līdz šim ir atgādinājušas par Latvijas rīcību, glābjot ne tikai Parex banku Latvijā, bet arī palielinot pamatkapitālu visās Parex bankas filiālēs ārpus Latvijas, tajā skaitā Lietuvā. «Mēs tomēr ceram uz Lietuvas solidaritāti. Mēs Parex bankas gadījumā Lietuvu netraumējām. Tas šoreiz ir arī politisks jautājums. Mēs darījām visu, lai ar savu ietekmi nedevalvētu Lietuvas litu un noturētu Lietuvā stabilitāti,» atgādināja finanšu ministrs Andris Vilks.
Līdztekus tam Latvijas amatpersonas jau ir paspējušas izteikties, ka «Krājbankas dienas ir skaitītas», «Krājbanku, visticamāk, likvidēs», «Krājbanka nav sistēmiska banka, un tās ietekme uz tautsaimniecību ir niecīga».
Pēdējo apgalvojumu gan var apšaubīt, jo LK līdz šim ir bijusi viena lielākajām banku pakalpojumu sniedzējām privātpersonām Latvijā. Tai ir 105 norēķinu grupas, 198 bankomāti. Tajā naudu glabāja 238 000 klientu, pensijas un pabalstus saņēma 80 000 cilvēku, 18 000 uzņēmumu veica darījums ar šīs bankas starpniecību «Ir paradoksāla situācija – ir virkne uzņēmumu, kuru iesaldētos līdzekļus FKTK ir apņēmusies saskaņā ar likumu izmaksāt līdz 20. decembrim.
Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka neliels uzņēmums, kam lielākā daļa līdzekļu force majeure rezultātā nav pieejami 20 darba dienas, faktiski ir nolemts bankrotam. Iespējams, citas komercbankas būtu gatavas piesaistīt šos uzņēmumus kā savus klientus, ja vien tām būtu pieejama uzticama informācija par Latvijas Krājbankā iesaldētajiem līdzekļiem,» uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Pēc LDDK aplēsēm, LK darbības apturēšanā visvairāk cietīs mazais un vidējais bizness, īpaši tirdzniecības nozares uzņēmumi un to darbinieki Latvijas reģionos. Tāpat apgrūtinātā norēķināšanās negatīvi ietekmēs kopējo ekonomisko aktivitāti gan tieši, nevarot izmantot LK norēķinu kartes un laikus nepildot saistības pret klientiem un partneriem, gan novēršot sekas – soda sankcijas un citus uzrēķinus par maksājumu kavējumiem.
LK tika apkalpoti arī vairāk nekā 91% visu privatizācijas sertifikātu kontu Latvijā. LK 2. pensiju līmeņa plānos ir iesaistījušies 60 507 dalībnieki, kuru kopējais uzkrājums ir 35 miljoni latu. Daudzas pašvaldības glabāja savus līdzekļus LK, un dažām no tām nauda glabājās vienīgi šajā bankā. Turklāt, tā kā valsts un pašvaldību līdzekļi netiek garantēti, tas nozīmē, ka LK likvidācijas gadījumā šīs pašvaldības zaudēs visu savu naudu.
FKTK aplēses liecina, ka noguldījumu garantiju izmaksai vajadzēs aptuveni 350 miljonus latu, taču noguldījumu garantiju fondā ir tikai 164 miljoni. «Pirmām kārtām noguldījumi tiks izmaksāti no brīvajiem līdzekļiem, kas ir bankas rīcībā. Pārējie līdzekļi tiks izmaksāti no Noguldījumu garantiju fonda. Trūkstošo summu FKTK aizņemsies no Valsts kases. Galvenais aizņēmuma atmaksas avots būs no Latvijas Krājbankas aktīvu pārdošanas, kuri nonāks šajā fondā kā pie pirmās kārtas kreditora,» Neatkarīgajai skaidroja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece.
