Konkurences padomes atzinums, ka tirgotāji atsevišķām importēto pārtikas produktu grupām piemēro zemāku uzcenojumu nekā vietējai produkcijai, liecina par lielo pārtikas ķēžu tirgotāju attieksmi pret valsti, kas viņiem devusi iespēju izvērst savu biznesu, atzīst ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Viņš uzsver: “Es šādu produktu dalīšanu pēc izcelsmes uzskatu par nepieņemamu. Mums pašiem ir pietiekami liels produkcijas klāsts un vietējie ražotāji to var piegādāt par saprātīgām, konkurētspējīgām cenām. Man jau ir bijusi konstruktīva saruna ar Latvijas Tirgotāju asociāciju un tuvākajā laikā es plānoju vēlreiz tikties ar tirgotājiem, Zemkopības ministriju un Konkurences padomi, lai pārrunātu pārtikas tirdzniecības ķēžu prasības pārtikas ražotājiem attiecībā uz vietējās produkcijas iekļaušanu savā sortimentā, un kādēļ pret vietējiem ražotājiem šajā ziņā tiek pieļauta diskriminācija”.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis norāda, ka pārtikas tirgū kopumā pietrūkst līdzsvara – ražotājiem un pārstrādātājiem ir jākļūst spēcīgākiem savās pozīcijās attiecībā pret tirgotājiem. Tādēļ valstij ir būtiski stiprināt Latvijas pārtikas ražotāju eksportspēju, kas ļautu tiem nostiprināt savu finanšu situāciju un audzēt ietekmi.

Konkurences padome savā š.g. 9. janvārī publiskotajā pētījumā “Par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzību” konstatējusi, ka maizes un graudu produktu grupā vairākām Latvijā saražotām precēm mazumtirdzniecības piegādes ķēdes posmā tiek piemērota atšķirīga cenošanas politika nekā ārpus Latvijas saražotām precēm. Piemēram, Latvijā saražotiem kviešu miltiem vidējais uzcenojums ir bijis lielāks nekā ārpus Latvijas saražotiem miltiem. Arī Latvijā ražotie griķi vidēji tika cenoti dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotie griķi. Savukārt Latvijā ražotie piena produkti kopumā tiek cenoti dārgāk nekā ārpus Latvijas saražotie piena produkti.