
COVID-19 pandēmijas rezultātā darba tirgus līdzsvars tika izmainīts. Pakalpojumu nozares, kuras cieta ierobežojumu un mājsēdes dēļ, bija spiestas atvadīties no saviem darbiniekiem, bet ražošanas un loģistikas nozares, kuras strauji attīstījās – cieš no vakcinētu darbinieku trūkuma. Rezultātā atsevišķu nozaru straujais, COVID-19 ietekmē radītais, attīstības temps samazinās.
Šī brīža darbinieku trūkums ir vairāku ar pandēmiju saistītu faktoru rezultāts. Vispārēja tendence rāda, ka cilvēki, kuri ir uzkrājuši pietiekami daudz līdzekļu izvēlas doties pensijā agrāk. Savukārt cita daļa cilvēku, kuriem ir veselības problēmas, nolēma uz laiku vai pavisam pamest darba tirgu. Paralēli pastāv arī darbinieku zemās mobilitātes problēma, kas nozīmē, ka brīvie darbinieki no vienas nozares dažādu iemeslu dēļ nepārkvalificējas uz citām nozarēm, kurās darbinieki ir nepieciešami visvairāk. Piemēram, cilvēki, kuri agrāk strādāja tūrisma nozarē, nevēlas sākt karjeru rūpnīcā. Šajā gadījumā vakcinācijas prasības rada papildu slodzi jaunu darbinieku atlasei.
Jaunie Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas paredz, ka no 15. novembra valsts, pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbiniekiem, kā arī privātā sektora darbiniekiem, kuri strādā klātienē, ir obligāti nepieciešams Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, ietekmēja pilnīgi visus Latvijas uzņēmumus visdažādākajās nozarēs. Piemēram, visi starptautiskā personāla atlases uzņēmuma Biuro klienti meklē papildspēkus, jo katrā uzņēmumā vismaz daļa no darbiniekiem neatbilst jaunajiem vakcinācijas nosacījumiem. Pēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem uz 2021. gada otro novembra nedēļu pilnīgi vakcinēti ir tikai 67.6% Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju, savukārt atlases uzņēmuma Biuro kandidātu vidū tie ir tikai 50%.
Šogad, salīdzinot ar iepriekšējā gada Biuro datiem, pieprasījums pēc jauniem darbiniekiem ražošanas un loģistikas sektorā paralēli dabiskajam pieaugumam, pandēmijas ietekmē pieauga vēl par 10%. Tomēr obligātās vakcinācijas prasības padara apgrūtinošu darbinieku atlasi un pieņemšanu.
“Vietējais gids vai bārmenis neuzskata, ka viņu kompetences tiks izmantotas atbilstoši potenciālam, piemēram, ražošanas amatos. Tāpēc, bieži vien pat neizskata iespējas migrēt uz citu nozari, ja vien atalgojums nav ievērojami lielāks. Līdz ar to, pat, ja cilvēki piekrīt strādāt citos amatos viņu iesaiste ir ievērojami zemāka, kas noved pie sliktākiem rezultātiem, gandarījuma trūkuma un lielāka darba atstāšanas riska. Arī uzņēmumi, kas pieņem darbā cilvēkus no citām nozarēm, bieži ir skeptiski, jo mēdz uzskatīt, ka atgriežoties ekonomiskai situācijai normālā stāvoklī – darbinieki, kas mainījuši nozari, atgriezīsies pie ierastajiem darbiem”, dalās pieredzē Jurģis Kovas, SIA Biuro izpilddirektors.
Lai pēc iespējas atrisinātu radušos situāciju ar darbinieku trūkumu BIURO eksperti iesaka palielināt elastību darba apstākļos, pielāgot darba laiku studentiem, bet darba vietu – cilvēkiem ar invaliditāti. Piedāvāt apmācību vai mentoringa programmas, kas ļaus jauniem darbiniekiem integrēties un esošajiem attīstīties viena uzņēmuma ietvaros. Palielināt algas, lai darbinieki justos novērtēti un nemeklētu citus labāk atalgotus darbus. Kopumā darba devēja uzdevums šajos sarežģītajos laikos ir veicināt darbinieku iesaisti un motivāciju.