Saskaņā ar Swedbank un TNS Latvijas eiro gatavības indeksa mērījumu uzņēmēju gatavība eiro ieviešanai ir vidēja – indekss ir sasniedzis 61 punktu no iespējamajiem 100, tas ir, par 7 punktiem augstāks nekā septembrī. Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs uzskata, ka uzņēmēju gatavība atpaliek apmēram par vienu ceturksni. Vienlaikus viņš šaubījās, vai gadījumā, ja eiro ieviešana tiktu atlikta uz laiku, uzņēmēju gatavība triju mēnešu laikā īpaši mainītos. „Visticamāk, tā būtu tāda pati, jo daļa uzņēmumu eiro ieviešanai sāktu gatavoties pēdējā brīdī līdzīgi kā to dara daļa studentu pirms eksāmena,” skaidroja D. Ruļovs.

Swedbank un TNS veiktā aptauja arī atklāja, ka apmēram 3000 uzņēmumi ir plānojuši nākamā gada pirmās divas nedēļas, kad būs divu valūtu norēķināšanās periods, vispār nestrādāt. Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem tas prasa lielas eiro rezerves skaidrā naudā, jo iedzīvotāji šajās divās nedēļās varēs norēķināties gan latos, gan eiro, taču atlikums būs jāizsniedz eiro. Aptauja liecina, ka janvāra pirmajās divās nedēļās apmēram 30% iedzīvotāju plāno veikalos par precēm maksāt ar latiem un D. Ruļovs šaubās, vai uzņēmumi ir gatavi tiek lielam skaidras naudas pieplūdumam. Iemesls šīm šaubām ir fakts, ka pārāk maz uzņēmumu pieteikušies skaidras naudas priekšpiegādei. Pēc viņa teiktā 17% pieteikuši eiro priekšpiegādi uz uzņēmuma adresi, bet vēl 20% plāno vai ir pieteikuši priekšpiegādes eiro saņemšanai filiālē. Savukārt tikai 21% uzņēmumu plāno vai ir jau pieteikušies skaidras naudas inkasācijai. Vienlaikus 20% uzņēmumu un 12% privātpersonu gatavojas skaidru naudu no latiem uz eiro mainīt banku filiālēs. Pēc Swedbank aprēķiniem, banku filiālēm decembrī un janvārī būs jāapkalpo arī 60 000 iedzīvotāji, tas ir, apmēram piecas ar skatītajiem pilnas Arēna Riga sporta halles. Tas savukārt nozīmē, ka banku filiālēs varētu veidoties garas rindas, kurās cilvēkiem būs jāpavada, iespējams, pat 6 līdz 8 stundas, raksta NRA.lv.

Arī bankas Citadele valdes loceklis Kaspars Cikmačs uzskata, ka uzņēmējiem pirmās janvāra nedēļas būs izaicinājums, jo šajā laikā jārēķinās ar lielāku skaidrās naudas apgrozību, jārūpējas, lai maiņas nauda būtu pietiekamā apjomā, ienākošā nauda jāpārbauda pret viltojumiem, jāpārskaita un jāiepako skaidras naudas lati un tamlīdzīgi.

Daļa uzņēmumu jau ir sākuši risināt šīs problēmas, piemēram, piesakoties eiro priekšpiegādei. Tiesa, šobrīd lielajiem uzņēmumiem tā jau ir beigusies un uzņēmumu jau sāk saņemt eiro. Banka Citadele ir izveidojusi speciālu inkasācijas centru, jo saskaņā ar K. Cikmača teikto, eiro ieviešanas procesā no apgrozības būs jāizņem vairāk nekā 1000 tonnas latu monētu.

Skaidrās naudas apjoma palielināšanās nav vienīgais, ar ko jārēķinās pakalpojumu un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, parejot uz eiro, tiem ir arī jāpārprogrammē kases aparāti, grāmatvedības sistēmas, jāpielāgo IT sistēmas. Swedbank un TNS pētījumā secināts, ka novembrī tikai 48% bija veikuši grāmatvedības sistēmu pārprogrammēšanu, 45% bija pielāgojuši IT sistēmas, bet kases aparātus pārprogrammējuši 22% uzņēmumu. Vislabāk pārejai uz eiro bija sagatavojušies lielie tirdzniecības uzņēmumi.CitadeleDaniils RuļovseiroKaspars CikmačsSwedbankTNS