“Ir vērojamas tendences, kas liecina par krīzes radītā pesimisma pieaugumu. Respektīvi, to cilvēku skaits, kuri atmetuši cerības atrast darbu, gada laikā ir divkāršojies un sasniedzis 44 400. Turklāt trešā daļa jeb 69 300 no bezdarbniekiem ir ilgstošie darba meklētāji. Tie, visticamāk, turpinās palielināt sociāli neaktīvo grupas skaitu turpmākajos ceturkšņos,” uzskata SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Viņš norāda, ka ilgākā termiņā šāds process sola dziļākus sarežģījumus sociālajā vidē. Atsākoties ekonomiskajai aktivitātei, šos indivīdus būs grūti uzrunāt un atkal iesaistīt ekonomiskajā apritē. “Tādēļ šī ir joma, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība, veidojot nodarbinātības politiku. Tāpat augošais bezdarbs aktualizē jautājumu par ekonomikas perspektīvām ilgtermiņā, kad atsāksies izaugsme, un to, cik intelektuālā kapitāla pa šo laiku būs aizplūdis.”

Makroekonomikas eksperts ir pārliecināts – ekonomikā notiekošie procesi turpina diktēt, ka bezdarba pieaugums turpmākajos divos ceturkšņos turpināsies. “Tad, pateicoties sezonas darbiem, darba meklētāju skaita pieaugumam ir jāstabilizējas. Nostiprinoties stabilizācijas procesiem un eksporta pieaugumam, pozitīvas iezīmes varam sagaidīt uz gada beigām, kas pārliecinošāk varētu izpausties vien nākamajā gadā. Patlaban ir uzsāktas dažādas programmas un pasākumi nodarbinātības un privātās iniciatīvas veicināšanai. Tomēr pagaidām rezultāti nav iepriecinoši, un arī turpmāk krasu pieaugumu aktivitātē nevar sagaidīt. Tomēr valstiskā līmenī ir jāturpina darbs pie sabiedrības informēšanas un iniciatīvas veicināšanas. Pašā pamatā tas ir ilgtermiņa darbs, kas ietver arī daļu no reformām izglītības nozarē. Proti, ir jāpievērš lielāka uzmanība nepieciešamo prasmju un privātās iniciatīvas attīstībai, jau sākot pirmās gaitas bērnudārzā un skolā.

Avots: www.nra.lv