Latvijas pensiju neapliekamais minimums ir ļoti mazs salīdzinājumā ar citās valstīs noteikto pensijas apmēru, ko neapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, – tikai 235 eiro mēnesī. Eiropas Latviešu apvienība rosina Finanšu ministriju reemigrantu pensijām, kuras nopelnītas kādā no Eiropas valstīm, piemērot attiecīgās valsts, nevis Latvijas pensiju neapliekamo minimumu. Prasībai ir loģisks pamatojums.
NRA.lv raksta, ka saskaņā ar Latvijas Universitātes pētījumu datiem pirmspensijas un pensijas vecumā pašlaik ir astoņi līdz desmit procenti no aptuveni 370 000 Latvijas piederīgo ārvalstīs (no tiem ap 240 000 ir Eiropā), un šī proporcija aug, norāda Eiropas Latviešu apvienība. Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, atkarībā no iepriekšējās dzīvesvietas valsts reemigrants uz Latviju atvestu vidēji desmit tūkstošus eiro gadā. Šāds ir negūtais pienesums Latvijas ekonomikai, ja persona pieņem lēmumu neatgriezties. Astoņpadsmit Eiropas valstis reemigrantiem arī sedz medicīniskos izdevumus, tādējādi papildus finansējot Latvijas veselības aprūpes budžetu. Apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto atsaucas uz pētījuma datiem: starp faktoriem, kas kavē atgriešanos Latvijā, 80 procenti no pētījumos aptaujātajiem minējuši grūtības atrast pieņemamu darbu un to, ka Latvijā nav pienācīga sociālā nodrošinājuma, tajā skaitā pensijas.
Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir ļoti mazs pensijas neapliekamais minimums, ar nodokli tiek apliktas pensijas, kuras pat nesasniedz vidējo pensiju, proti, ja pensija ir lielāka par 235 eiro, tai piemēro ienākuma nodokli. Savukārt citās Eiropas Savienības valstīs pensijas neapliekamais minimums ir lielāks.
Eiropas Latviešu apvienības priekšlikuma būtība ir nodokli piemērot tādam pensijas apmēram, kāds neapliekamais minimums ir valstī, kur Latvijas pensionārs iepriekš strādājis. Apvienība rosina mainīt likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8. pantu, desmito apakšpunktu izsakot šādā redakcijā: «saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem izmaksātas pensijas, kā arī saskaņā ar ārvalstu likumiem izmaksātas pensijas tādā apmērā, kādā tās pārsniedz attiecīgās ārvalsts noteikto neapliekamo minimumu».
«Mēs runājam par attiecīgās zemes likumos paredzēto neapliekamo minimumu, ko attiecinātu uz reemigranta pensiju,» Neatkarīgajai stāsta Elīna Pinto. «Piemēram, Lielbritānijā tas ir ap 660 eiro, Īrijā ap 1000 eiro mēnesī. Šādu minimālo pensiju saņēmējiem šīs zemes papildus vēl nodrošina bezmaksas mitekli, vietējo transportu un vecuma aprūpi – kas tiek zaudēts, atgriežoties Latvijā.» Pašreiz spēkā esošais likums paredz, ka no ārvalsts pensijas daļas, kas pārsniedz Latvijas minimumu – 235 eiro mēnesī, jāmaksā ienākuma nodoklis. «Vērtējot situāciju, piemēram, kas būtu jāzaudē pie atgriešanās Latvijā, daudzi latviešu diasporas pensionāri svārstās, vai atgriezties. Atgriešanos veicinātu lēmums aizsargāt pensijas neapliekamo minimumu tādā apmērā, kādu to paredz valsts, kas to izmaksā.» E. Pinto uzsver, ka šādu sistēmu Latvija jau paredz tiem pensionāriem, kas atgriežas no ASV un Kanādas, tāpat arī Krievijas un Ukrainas pensijas Latvijā ar nodokli netiek apliktas pilnā apmērā. «Laiks būtu to attiecināt arī uz Eiropu, kur mīt ap 240 000 Latvijas piederīgo,» saka E. Pinto.
Saskaņā ar apvienības aplēsēm valstij tas papildus dotu ieņēmumus ap 0,1 procentu no iekšzemes kopprodukta. «Mūsu priekšlikums ir ne tikai aprēķini, tam ir arī cilvēciska seja – mudinājums Latviju atstājušos vecumdienas pavadīt mūsu mīļajā zemē,» saka E. Pinto.
Inga Paparde
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
