Latvijas iedzīvotāju ienākumi pēdējos piecos gados ir auguši par vairāk nekā 8 % un vidējā darba alga šī gada pirmajā ceturksnī sasniedz 1623 eiro pirms nodokļiem. Kopumā kopš 2019. gada Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par aptuveni 50 %, un kopā ar ienākumiem aug arī iedzīvotāju uzkrājumi. Kā liecina Latvijas Bankas publicētie dati, šī gada maijā Latvijas mājsaimniecības Latvijas komercbankās bija noguldījušas 10,5 miljardus eiro, un pēdējo piecu gadu laikā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir pieaudzis par gandrīz 3,5 miljardiem eiro. Tie ir ievērojami līdzekļi, tomēr kopumā mājsaimniecībām Latvijā uzkrājumi joprojām ir relatīvi zemi un liela daļa cilvēku neizmanto iespēju pelnīt ar to, ko ir sakrājuši.
No visiem mājsaimniecību noguldījumiem Latvijā šobrīd vairāk nekā 8 miljardi eiro atrodas parastos maksājumu kontos un tikai nedaudz vairāk kā 20 % no mājsaimniecību līdzekļiem ir krājkontos vai termiņnoguldījumos, par ko iedzīvotāji saņem procentu ieņēmumus. Savukārt Lietuvā un Igaunijā termiņnoguldījumos atrodas vairāk nekā 30 % no visiem mājsaimniecību līdzekļiem bankās.
Zemi ienākumi nav iemesls nekrāt
Kas notiek ar iedzīvotāju uzkrājumiem, labi raksturo arī procesus ekonomikā. Piemēram, COVID-19 pandēmijas laikā daudzu nozaru darbība bija stipri ierobežota, valsts atbalsta pasākumi iepludināja naudu ekonomikā, kā rezultātā mājsaimniecību uzkrājumi auga pat par 10-15 % gadā. Savukārt pēdējo divu gadu laikā augstā inflācija un procentu likmju kāpums ir izsitis robus daudzu ģimeņu budžetos, tēriņi ir auguši ātrāk nekā ienākumi, finanšu situācija ir pasliktinājusies un iespējas krāt ir ļoti ierobežotas. Tādēļ pērn mājsaimniecību noguldījumi bankās auga vien par 1,3 %. Turpretī šogad mēs varam redzēt, ka Latvijas iedzīvotāju finanšu situācija atkal uzlabojas. Piemēram, šī gada maijā mājsaimniecību noguldījumi komercbankās bija par 3,2 % lielāki nekā pērn, un pieauguma temps paātrinās.
Augoši noguldījumi ir laba ziņa ekonomikai, un tas ļauj cerēt uz straujāku patēriņa pieaugumu šī gada otrajā pusē. Tomēr uzkrājumi Latvijā kopumā ir zemi. Piemēram, Lietuvā mājsaimniecību noguldījumi bankās pārsniedz 8000 eiro uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā – pat 9000 eiro, taču Latvijā mājsaimniecības bankās ir uzkrājušas tikai nedaudz vairāk kā 5500 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tā ir ļoti liela atšķirība. Zemi ienākumi ir būtisks iemesls, kas daudziem iedzīvotājiem neļauj veidot uzkrājumus, un kopējais uzkrājumu līmenis valstī ir cieši saistīts ar ienākumu līmeni. Tomēr ienākumu līmenis nav vienīgais faktors, kas ietekmē uzkrājumu veidošanu, jo uzkrājumi mums ir relatīvi zemi ne tikai salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, bet arī citām ienākumu līmeņa ziņā salīdzināmām Eiropas Savienības valstīm, piemēram, Horvātiju, Ungāriju, Grieķiju vai Portugāli.
Ir laiks vairāk domāt par investīcijām
Labā ziņa, protams, ir tas, ka ienākumi un uzkrājumi Latvijā aug, un tādēļ mums ir laiks vairāk domāt par investīcijām. Saskaņā ar Latvijas Bankas nesen publicēto finanšu stabilitātes pārskatu, 2023. gadā Latvijas mājsaimniecību finanšu investīcijas ir pieaugušas par aptuveni 500 miljoniem eiro un kopējie ieguldījumi finanšu instrumentos sasniedza 1,7 miljardus eiro, tajā skaitā gandrīz 300 miljoni eiro ir ieguldīti valsts krājobligācijās. Viena gada laikā tas ir liels pieaugums, tomēr salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm mūsu ieguldījumi dažādos finanšu instrumentos vai pensiju fondos ir ļoti zemi. Bankas Citadele dati liecina, ka termiņnoguldījumus un krājkontus izmanto mazāk kā 10 % klientu, savukārt par ieguldījumiem 3. pensiju līmenī cilvēki sāk domāt tuvāk pensijas vecumam, kad uzkrāt jau kļūst grūtāk. Vecumā līdz 30 gadiem iemaksas 3. pensiju līmenī veic mazāk kā 2 % mūsu klientu. Tas nozīmē, ka uzkrājumi Latvijā netiek veidoti mērķtiecīgi, līdz ar to arī netiek izmantota iespēja ar tiem pelnīt.
Latvijas iedzīvotāji bankās šobrīd tur vairāk nekā 8 miljardus eiro, kas netiek izmantoti papildu ienākumu gūšanai. Protams, uzkrājumi Latvijā ir ļoti nevienlīdzīgi sadalīti. Mūsu dati liecina, ka 1 % turīgāko iedzīvotāju pieder vairāk nekā 10 % no uzkrājumiem, savukārt turīgākajiem 10 % pieder vairāk nekā 80 % no visiem noguldījumiem. Tikmēr vairāk nekā pusei aktīvo klientu kontā nav vairāk par 1000 eiro. Tomēr uzkrājumi ir neizmantots potenciāls ekonomikā. Piemēram, Igaunijā vēsturiski ir izveidojusies daudz aktīvāka investīciju kultūra, un plašāka vietējo investoru bāze ļauj attīstīties dažādākiem ekonomikas finansēšanas modeļiem. Neizmantojot un neieguldot savus uzkrājumus, Latvijas iedzīvotāji šobrīd ik gadu zaudē vairākus simtus miljonus eiro, un tas ir spēcīgs signāls, ka mums ir laiks vairāk domāt par investīcijām.
Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists
