Neraugoties uz uzņēmēju bažām un iebildumiem, valdība šonedēļ akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) virzīto lielo ostu pārvaldības reformu, kas mainīs Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, taču vismaz pašlaik paredz Liepājas ostas darbu ļaut turpināt bez izmaiņām. Reforma paredz, ka Rīgā un Ventspilī brīvostas pārvaldes aizstās valsts kapitālsabiedrības. Ostu reforma virzīta par spīti tam, ka teju nevienam nav skaidrs mērķis Latvijas ostu reformai.
Kā intervijā “Neatkarīgajai” paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs, Kariņa valdība šobrīd apzināti mērķtiecīgi un rezultatīvi strādā, lai sagrautu Latvijas transporta, tai skaitā Latvijas valsts dzelzceļa un valsts ostu sektoru.
“Šīs valdības mērķis ir maksimāli sagraut valsts dzelzceļu un ostas, padarīt to infrastruktūru mazvērtīgu, lai to lēti privatizētu. Tas skaidri ierakstīts valdības faktiskā vadītāja Bordāna 2019. gada janvāra darbības programmā. Pēc Bordāna un Kariņa domām, Latvijas liekākais mīnuss ir atrašanās pie Baltijas jūras, kur ir trīs lielās ostas, starptautisko ceļu krustpunkts. Bordāna-Kariņa valdības “sasniegumi” ir iespaidīgi,” pauda politiķis.
Kā zināms, 2020. gadā Latvijas ostās bijis zemākais kravu apgrozījums kopš 1995. gada. No ostām nosūtīja un ostās saņēma 44,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā. Arī investori, satraukti par gaidāmo ostu reformu, izvēlas Latvijas ostās ieguldīt mazāk.
Ventspils ostas uzņēmēju pusē tiek uzsvērts, ka valsts kapitālsabiedrības izveidošanā ir sarukusi pašvaldības ietekme un līdz šim pietrūkusi kvalitatīva viedokļu apmaiņa. Tā, piemēram, Ventspils ostā strādājošo arodbiedrība paudusi, ka “ostas nevar funkcionēt bez valsts un pašvaldību iesaistīšanās, taču tieši tāpat tās nefunkcionēs bez uzņēmējiem, kuri uz ostām atved kravas un bez darbiniekiem, kuri tās pārkrauj un apstrādā.”
Savukārt darba devēji līdz šim piedāvātajos risinājumos saskata uzņēmējdarbības riskus, norādot, ka arī nav skaidras atbildes uz jautājumiem par ostu attīstības vīziju un investīciju plāniem. Tāpat trūkst datu par to, kā piedāvātie risinājumi paaugstinās ostu darbības efektivitāti.
Tikmēr Lembergs uzsver, ka tranzīts “ražo” iekšzemes kopproduktu, sociālo, iedzīvotāju ienākuma, nekustamā īpašuma un citus nodokļus.
“Katra tranzīta tonna ir Latvijas ienākums. Atkarībā no tranzīta kravas veida tiek nopelnīti 11-15 eiro par pārkrauto tonnu. Ja Latvija, kā to vēlas Bordāns ar Kariņu, atsakās no starptautiskās darba dalīšanas jeb tranzīta, tad tā ir muļķība kvadrātā. Tas nav iespējams. Atteikties no tranzīta – dzelzceļa, ostām, lidostām, autotransporta, pasažieru pārvadājumiem – ir muļķīgs, absurds pieņēmums. Tas ir neiespējami. Totālu pašizolāciju nav proponējis ne Staļins, ne Hitlers. Es nezinu par Ziemeļkoreju,” sacīja Lembergs.
“Visa šī totāli aprobežotā runāšana piesedz ostu infrastruktūras privatizāciju, maksimāli samazinot ostu, dzelzceļa aktīvu tirgus vērtību. Tā ir korupcija. Tiltu /starp Austrumiem un Rietumiem/, kuru Latvija sekmīgi nojauc, jau ir uzbūvējuši kaimiņi. Latvijas pašizolācija notiek uz tautas nabadzības rēķina,” uzskata Ventspils mērs.
Savukārt Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs (“Latvijai un Ventspilij”) izteicās, ka reformas plāns būtu jāatliek, jo pašvaldības tikšot nostumtas malā: “Pašvaldībai tiek dota vienīgi vāja cerība kā mazākuma dalībniecei līdzdarboties ostā, ja ir panākta vienošanās. Vienošanās ar pašvaldībām ir jāpanāk pirms likumprojekta virzības Ministru kabinetā un Saeimā. Ostu kvalitatīva darbība bez pašvaldību iesaistes nav iespējama,” sacīja Blumbergs.
Likumprojektam vēl priekšā trīs lasījumi Saeimā, taču jau tagad pastāv bažas, ka ostu reforma varētu veicināt Latvijas pašizolāciju. Vai tranzīts kļuvis par noietu Latvijas veiksmes stāstu?
Foto: F64
