Valsts kontrole veica revīziju vairākās pašvaldībās, kur vērtēja, kā pašvaldības nodrošina sabiedrisko kārtību. Kontrolieri secinājuši, ka pašvaldību policiju un citu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai izveidoto institūciju darbības efektivitāte ir uzlabojama. Pārmetums, ko Valsts kontrole velta pašvaldībām, ir: tās lielākoties nav identificējušas sabiedriskās kārtības jomā risināmās problēmas un nevērtē sabiedriskās kārtības nodrošināšanai izveidoto institūciju darba rezultātus, raksta NRA.lv.
Revīzijas ietvaros tika aptaujāti septiņu pašvaldību – Ventspils pilsētas (653 respondenti), Krāslavas novada (264 respondenti), Cēsu novada (260 respondenti), Līvānu novada (202 respondenti), Inčukalna novada (143 respondenti), Pārgaujas novada (78 respondenti) un Apes novada (76 respondenti) – iedzīvotāji. Aptaujās tika noskaidrots, kāda ir iedzīvotāju informētība par pašvaldības policijas vai Valsts policijas darbu; apmierinātība ar kārtības sargātāju darbu; uzticēšanās policijai; arī iedzīvotāju gatavība pašiem iesaistīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
Aptaujas dalībnieki bija norādījuši, ka, pēc viņu domām, aktuālākās sabiedriskās kārtības problēmas viņu dzīvesvietā vai apkaimē ir alkohola lietošana, jauniešu (arī pusaudžu, nepilngadīgo, mazgadīgo) aktivitātes un izraisītas problēmas, bezpajumtnieki, aizdomīgas un nepiederošas personas, zādzības, narkotiku lietošana, huligānisms, vandālisms, demolēšana un kautiņi, ceļu satiksmes drošības prasību neievērošana u.c.
Visaktīvākie iedzīvotāji mīt Pārgaujas novadā un Ventspils novadā, jo tur lielākā daļa (attiecīgi 65% un 53%) aptaujāto iedzīvotāju sacīja, ka būtu gatavi līdzdarboties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā savā dzīvesvietā. Pārējās pašvaldībās aptaujātie iedzīvotāji bija kūtrāki: sabiedrisko kārtību būtu ar mieru sargāt 48% Līvānu novada, 46% Cēsu novada, 42% Krāslavas novada, 41% Inčukalna novada un 38% Apes novada respondentu. Viņi būtu gatavi pieskatīt kaimiņu īpašumu viņu prombūtnē, piedalīties talkās, ziņot pašvaldības policijai par svešām, nepiederošām personām un transporta līdzekļiem savā dzīvesvietā. Savukārt biežākie iedzīvotāju nosauktie iemesli neiesaistīties bija veselības stāvoklis, vecums vai uzskats, ka katram jādara savs darbs, tāpēc policisti lai sargā kārtību un novērš noziegumus.
Visās pašvaldībās aptaujātie iedzīvotāji lielākoties piekrita apgalvojumam, ka savā dzīves vietā jūtas droši (75%). Kritisko vērtējumu īpatsvars nevienā pašvaldībā nesasniedza 20%. Apgalvojumam «Sabiedriskā kārtība manā dzīves vietā/apkaimē ir pilnībā nodrošināta» piekrita vairāk nekā 7% respondentu Ventspils pilsētā, Apes, Pārgaujas, Cēsu un Krāslavas novadā. Inčukalnā šādu vērtējumu atbalstīja tikai 60% aptaujāto, Līvānos – 57%. bet Apes novadā bija vismazāk pozitīvu atbilžu uz apgalvojumu «Savā apkaimē es regulāri redzu pašvaldības policijas darbiniekus, kas pilda savus pienākumus» – tikai 54%.
Aptaujātie iedzīvotāji lielākoties piekrita apgalvojumam, ka policija sekmīgi risina tās drošības problēmas, kas uztrauc iedzīvotājus. Tikai Līvānu novadā 41% cilvēku atzinīgi novērtēja Valsts policijas (jo tur kārtību nenodrošina pašvaldības policija) darbu, bet 40% nepiekrita.
Antra Gabre
Foto: F64
