Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nāca klājā ar paziņojumu, kur cita starpā tika norādīts, ka Eiropas Vakanču uzraudzības sistēmas monitoringa jaunākie dati uzrāda, ka Latvija iekļuvusi to valstu sarakstā, kur trūkst darbinieki. Šāds paziņojums mulsina Nodarbinātības Valsts aģentūru, ņemot vērā, ka Latvijā arvien bez darba ir teju 10% darbspējīgo iedzīvotāju.
EK relīzē teikts, ka darbinieku piedāvājums būtiski atšķiras Eiropas ziemeļu un dienvidu valstīs. Piemēram, darbaspēka piedāvājums trūkst tādās valstīs kā Austrija, Dānija, Zviedrija, Igaunija un arī Latvija. Savukārt konkurence uz darbavietām arvien pieaug Grieķijā, Slovākijā un Spānijā.
NVA pārstāve Iveta Kancēna portālam «Apollo» pavēstīja, ka NVA eksperti iepazinušies ar EK ziņojumu, taču tie neredz pamatojumu, ka relīzē minētais tiešā veidā izrietētu no ziņojuma. Kopumā ziņojumā tiek atspoguļota Latvijas situācijai atbilstoša informācija, proti – pieaug reģistrēto vakanču skaits, samazinās darbā iekārtojušos personu skaits.
«Latvijā nevar runāt par vispārēju darbaspēka iztrūkumu, ņemot vērā, ka Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši augsts bezdarbs,» uzver Kancēna. «Darbaspēka iztrūkums pamatā ir vērojams lauku reģionos, kur fiziski nepietiek darbaspēka, kā arī atsevišķos uzņēmumos, kur trūkst kādu specifisku speciālistu vai darbinieku ar noteiktām prasmēm. Tāpat tiek novērots arī tā sauktais «mākslīgs» darbaspēka iztrūkums, kas veidojas saistībā ar darba devēja maksātspēju par attiecīgo darbaspēku. Kā piemēru var minēt mēdijos izskanējušo IT jomas darba devēju izteikto viedokli par to, ka Latvijā iztrūkst un nav iespējams atrast IT jomas speciālistus.»
Iespējams, Latvija ir nonākusi to valstu sarakstā, kurās min darbaspēka iztrūkums, tā iemesla dēļ, ka Latvijā pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, ir visai ievērojami pieaudzis vakanču skaits, taču darbā iekārtojušos skaits nav pieaudzis tik pat strauji. Latvijā darbā iekārtojušies skaits saglabājas relatīvi nemainīgā līmenī. Latvija tiek iedalīta to valstu grupā, kurā rādītāji ir pretēji, salīdzinot vakanču un darbā iekārtošanas rādītājus.
Runājot par jaunām tendencēm, ko novēro aģentūras darbinieki, Kancēna norāda, ka pirmo reizi Latvija parādās to Eiropas Savienības valstu topā, par kurām interesējas citu valstu darba meklētāji. Tāpat mazinās arī iedzīvotāju interese par darbu ārzemēs.
Vienlaikus gan NVA norāda, Latvijā salīdzinoši viegli atrast mazkvalificētu darbaspēku, bet var būt problēmas piesaistīt speciālistus.
Pret apgalvojumu, ka Latvijā ir viegli atrast mazkvalificētu darbaspēku, gan varētu iebilst dažādi mazumtirdzniecības uzņēmumi. Latvijā viens no uzņēmumiem, kurš regulāri publicē sludinājumus, aicinot pieteikties uz brīvajām vakancēm, ir «Maxima Latvija». Uzņēmuma mājaslapā publicētais vakanču saraksts liecina, ka patlaban visā Latvijā «Maxima» meklē vairāk nekā 200 (!) darbinieku. Ņemot vērā, ka Latvijā bez darba ir katrs desmitais darbspējīgais iedzīvotājs – šis vakanču skaits ir vērtējams kā ļoti liels.
«Maxima» pārstāvis Jānis Beseris atzīst, ka darbinieku trūkums ir visas tirdzniecības nozares problēma Latvijā, tādēļ darbinieku meklēšana un atlase ir pastāvīgs process.
Vienlaikus gan uzņēmuma pārstāvis norāda, ka situācija Rīgā un Latvijas reģionos ir atšķirīga. «Reģionos uz vakanci piesakās vidēji daudz lielāks skaits pretendentu nekā uz vakancēm Rīgas veikalos.
Runājot par darbaspēka trūkumu tirdzniecības nozarē, kā svarīgs faktors jāņem vērā arī Latvijas demogrāfiskā situācija – iedzīvotāju skaits darba spējīgā vecumā arvien samazinās, un arī nākotnes prognozes šajā ziņā nav optimistiskas, teic Beseris.
«Mēs ceram, ka, veicot plānotās izmaiņas un uzlabojumus darbinieku darba apstākļos, atalgojuma sistēmā, kā arī slodžu ziņā, mums izdosies samazināt brīvo vakanču skaitu,» norāda Beseris.
