Šogad un nākamgad lielāko daļu zemju un māju īpašnieku nodokļu pārsteigumi negaida – īpašumu kadastrālās vērtības, ko izmanto par pamatu nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanai, ir iesaldētas. Taču Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības ir noraizējušās par iespējamu NĪN kāpumu, sākot ar 2020. gadu, ko izraisītu kadastrālo vērtību straujš kāpums. Atsevišķās pašvaldībās nodokļa kāpums varētu būt pat 60 procentu apmērā, bet valstī vidēji par 30–40 procentiem, raksta NRA.lv.

Paredzamās izmaiņas kadastrālo vērtību aprēķināšanas kārtībā un to ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokļu politiku tika pārrunātas Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomē, uz kuru bija uzaicināti arī Tieslietu un Finanšu ministriju, kā arī Valsts zemes dienesta amatpersonas. Pašvaldību pārstāvji pēc sēdes Neatkarīgajai neslēpa, ka bažas par strauju NĪN kāpumu nākotnē nav mazinājušās.

Tā kā šobrīd nav plānotas nekādas izmaiņas valsts noteiktajā NĪN likmju koridorā, līdz ar to vienīgās izmaiņas nodokļa apmērā nākamgad varētu ienest kadastrālo vērtību izmaiņas.

Atelpa tikai uz gadu

Nekustamā īpašuma nodoklis ir vienīgais nodoklis, kura ieņēmumi pilnībā nonāk pašvaldību rīcībā, kurām ir tiesības pašām noteikt NĪN likmes, protams, ievērojot valsts noteikto likmju koridoru (no 0,2% līdz 1,5%), kā arī piešķirt atlaides 25%, 50%, 70% vai 90% no NĪN summas, ja vien tas nav pretrunā ar valsts atbalsta nosacījumiem. Finanšu ministrijas rīcībā esošā informācija gan liecina, ka vairākums pašvaldību pilnībā neizmanto šīs iespējas. Piemēram, 2017. gadā tikai 16 pašvaldību bija noteikušas atšķirīgas NĪN likmes: deviņas pašvaldības paaugstinājušas, bet septiņas – samazinājušas NĪN likmi dzīvojamiem objektiem. Tāpat septiņas pašvaldības samazinājušas likmi zemei.

Tā kā šobrīd nav plānotas nekādas izmaiņas valsts noteiktajā NĪN likmju koridorā, līdz ar to vienīgās izmaiņas nodokļa apmērā nākamgad varētu ienest kadastrālo vērtību izmaiņas. Taču arī tās lielākajā daļā gadījumu nākamgad nemainīsies, jo jau 2017. gada 18. maijā Saeima, pieņemot grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, noteica 2017. gada kadastrālo vērtību bāzi piemērot kadastrālo vērtību aprēķinam arī 2018. un 2019. gadā, par pamatu joprojām izmatojot 2012. un 2013. gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju.

Arī šogad lielākajai daļai īpašumu nemainījās kadastrālā vērtība, izņemot noteiktas grupas. Kadastrālā vērtība kāpa daļai lauksaimniecības zemju, savukārt dzīvojamās apbūves zemei (ar lietošanas mērķi – individuālo dzīvojamo māju un daudzdzīvokļu māju apbūves zeme) ar reģistrētu kultūras pieminekļa apgrūtinājumu šogad kadastrālās vērtības aprēķinā piemēroja vērtību samazinošo koeficientu 0,7. Tādējādi zemes kadastrālā vērtība šādām zemes vienībām no 2018. gada 1. janvāra ir samazinājusies par 30 procentiem. Valstī kopumā kadastrālo vērtību samazinošais koeficients 0,7 šogad ir piemērots 9203 zemes vienībām. Pašvaldību griezumā lielākais zemes vienību skaits ar samazinātajām vērtībām ir Jūrmalā (3482 zemes vienībām), Rīgā (3329 zemes vienībām), Ķekavas novadā 245 zemes vienībām, Rucavas novadā 133 zemes vienībām, Ventspilī 123 zemes vienībām un Daugavpilī – 113 zemes vienībām. Pārējās pašvaldībās zemes vienību skaits ir mazāks par 100, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) dati.

Kadastrālā vērtība varēja arī mainīties gadījumos, ja mainījās objektu raksturojoši dati, piemēram, zemei pašvaldība mainījusi lietošanas mērķi, reģistrēti vai dzēsti apgrūtinājumi, pēc uzmērīšanas mainīti zemes lietošanas veidi vai precizēta zemes vienības platība; būvēm – mainīts lietošanas veids, precizēts ēkas fiziskais nolietojums, mainīti apjoma rādītāji.

Bažas par nākotni

Taču, kā kadastrālās vērtības tiks aprēķinātas pēc 2020. gada, pašvaldībām nav skaidrs. Ja tiks pieņemta iepriekš no likuma izņemtā norma ar kadastrālās vērtības atbilstību 85 procentu apmērā tirgus vērtībai (to bija paredzēts ieviest, sākot ar šo gadu), tad daudziem īpašumiem Rīgas plānošanas reģionā nodoklis būtiski pieaugtu. Atsevišķās pašvaldībās pat par 60 procentiem.

2017. gada aprīlī tika secināts: ja būtiski netiek pilnveidotas kadastrālās vērtēšanas metodes un mazināta dažādība nekustamo īpašumu struktūrā, nav iespējams tikai ar nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām ierobežot, stabilizēt un sabalansēt pieaugošo nekustamā īpašuma nodokļa slogu. Nodokļu sloga neproporcionālu (atsevišķos gadījumos – neadekvāti lielu) pieaugumu primāri nosaka strauji augoša nodokļa bāze – kadastrālā vērtība.

Finanšu ministrijai uzdots līdz 2019. gada 31. martam izstrādāt grozījumus likumā Par nekustamā īpašuma nodokli, kas nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokli, savukārt Tieslietu ministrijai līdz nākamā gada 15. maijam – Ministru kabineta noteikumu projektu par kadastrālo vērtību bāzi 2020.-2023. gadam, kas aprēķināta, balstoties uz pilnveidoto kadastrālās vērtēšanas metodiku. Tā kā līdz šo likumprojektu izstrādāšanai nav atlicis daudz laika, bet joprojām atklātībā nav izskanējis neviens priekšlikums, pašvaldības raizējas par sasteigtību dokumenta sagatavošanā, kas, savukārt, rada bažas par kvalitatīva un pārdomāta risinājuma piedāvājumu.

Vērtēs specvērtības

Lai nepieļautu ļoti būtisku nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu lauksaimniecības zemei, kopš 2016. gada zemes vienībām, kuru platība pārsniedz trīs hektārus, tiek aprēķināta speciālā vērtība, ko izmanto NĪN aprēķināšanai. To veic VZD, ņemot vērā, ka tā nedrīkst pārsniegt 10% no iepriekšējā gadā noteiktās kadastrālās vērtības. Pašlaik noteikts, ka šāda kārtība ir spēkā līdz 2026. gadam. Šogad speciālās vērtības kritērijam atbilst 325 000 zemes vienību un tajā skaitā nodokļa pieauguma ierobežojums piemērots 126 500 zemes vienībām jeb aptuveni 39 procentiem.

Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē pieļāva, ka viena no iespējām, kā samazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu, būtu speciālas vērtības ieviešana arī citām nekustamā īpašuma kategorijām, jo šāda prakse ir arī vairākās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, proti, nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanai izmanto nevis īpašuma kadastrālās vērtības, bet speciāli noteiktas kadastrālās vērtības. Katrā valstī šo speciālo vērtību aprēķināšanas kritēriji atšķiras. Ja Latvijā kadastrālā vērtēšana tiktu nodalīta no nekustamā īpašuma nodokļa aprēķiniem, tad īpašuma kadastrālajai vērtībai vairs nebūtu tiešas ietekmes uz nekustamā īpašuma nodokli.

Viedoklis

Daiga Mieriņa, Reģiona Attīstības padomes un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja:

– Uzklausot amatpersonas, bažas par nekustamā īpašuma nodokļa iespējamo straujo pieaugumu 2020. gadā nav mazinājušās. Neviens no uzaicinātajiem politiķiem tā arī neieradās, līdz ar to arī nevarējām gūt atbildes uz jautājumiem, kas mūs interesē visvairāk, proti, kā politiķi plāno šos jautājumus risināt nākotnē. Pierīgā un Rīgai tie ir ļoti būtiski, jo nekustamā īpašuma nodokļa kāpums par 30 līdz 40 procentiem vai atsevišķās pašvaldībās pat par 60 procentiem nav samērīgi. Valsts zemes dienestam ir uzdots izstrādāt jaunu metodiku kadastrālo vērtību aprēķināšanai, bet arī šajā jautājumā nekādu skaidrību neguvām. Iespējams, viņi nevar vai nevēlas neko izpaust līdz Saeimas vēlēšanām, bet tā nav izeja. Tā ir strausa politika – izlikties, ka nekas nenotiek un lai jaunā Saeima tiek ar visu galā. Tas ir negodīgi gan pret iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, gan arī mums. Sabiedrībai ir tiesības zināt, kādas izmaiņas tiek plānotas. Šobrīd arī netiek diskutēts par vienīgā mājokļa atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa.

Ilze Šteinfelde

Foto: Shutterstock