Topošajā valdības deklarācijā izglītības un zinātnes politikas sadaļā paredzēts īpašu uzmanību pievērst latgaliešu (rakstu) valodas apguvei. Nu jau pagājuši vairāk nekā desmit gadu, kopš tika pieņemti latgaliešu rakstības noteikumi, taču iespējas to mācīties ir visai ierobežotas. Arī motivācija to darīt nav liela, jo nav jau kur šīs prasmes pielietot, raksta NRA.lv.
Baltinava ir viens no aktīvākajiem novadiem, kur ļoti tiek kopta latgaliešu kultūrtelpa un valoda. Jau vairākus gadus pēc kārtas pamatskolas posmā – 5. un 7. klasē – ik nedēļu ir viena novadu mācības stunda, kurā liela loma atvēlēta latgaliešu valodai. Tiesa, mazāk rakstības mācīšanai, Neatkarīgajai skaidroja Baltinavas vidusskolas direktors Imants Slišāns. Šīs prasmes pastiprināti tiekot mācītas skolas komandai (tajā ir pieci dalībnieki), kas piedalās atklātajā latgaliešu rakstu valodas un kultūrvēstures olimpiādē Rēzeknē. Pašlaik lielākā problēma nav vis mācību līdzekļi, bet motivācijas trūkums. Ja rakstu valodai nav pieprasījuma un tā netiek lietota, tad nav arī vēlmes to mācīties. Latgales virtuālā telpa ir ļoti būtiska – nu kaut vai ielu nosaukumiem uz plāksnītēm jābūt latgaliski. «Svarīgi ir mācīt valodu sistemātiski. Tā, lai tās lietošana būtu sakārtota juridiskā līmenī. Lai arī kultūras dzīvē lielāka vieta tiktu atvēlēta latgaliskajam. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai vajadzētu nodrošināt, lai latgaliešu valodas mācīšanai būtu iezīmēta mērķdotācija, tad arī skolām būs lielāka interese to ietvert stundu sarakstā,» uzsvēra I. Slišāns.
Baltinavai kaimiņos – Kārsavas novadā – skolā tikai pirmo gadu kā pulciņš tiek piedāvāta novadu mācība. Latviešu valodas skolotāja Ilona Cibuļska atzina, ka šajā ziņā esot kūtrāki nekā baltinavieši. Jā, arī šeit notiekot pasākumi latgaliski, starp citu, Kārsava bija pirmā, kur uz ielu plāksnītēm parādījās latgaliskie nosaukumi. Skolotāja pieļāva, ka vajadzīgi konkrēti pasākumi, kas radītu skolām lielāku vēlmi mācīt latgaliešu valodu. Turklāt, lai to darītu, pašām skolotājām nāktos apmeklēt rakstu valodas kursus, jo šīs prasmes neesot augstākajā līmenī.
Preiļu novadā par šādu iespēju šobrīd netiek domāts. Esot folkloras kopas, kuras popularizē valodu. Diez vai vajag skolā atvēlēt atsevišķu priekšmetu latgaliešu valodai, tostarp rakstības apguvei. Augstākais – fakultatīvā līmenī, teica Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis.
Izglītības un zinātnes ministra amata kandidāte Ilga Šuplinska, kura aktīvi cīnās par latgaliešu valodas lietojuma sekmēšanu, uzskata, ka viens no galvenajiem uzdevumiem – nodrošināt valodas, arī rakstu, mācīšanai finansiālo atbalstu. Runājot par skolotāju sagatavošanu – rakstu valodas modulis tiekot piedāvāts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas pedagoģiskajā programmā. Tāpat Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācija ik vasaru piedāvājot apmeklēt kursus, kur apgūt šīs prasmes. Diemžēl praksē šobrīd šīm zināšanām nav plaša pielietojuma un tikai nelielā daļā skolu tiek piedāvāts latgaliešu valodu mācīties fakultatīvi. Un tas patiesībā ir stipri atkarīgs no skolu vadības nostājas un reģiona. Tā atklātajā olimpiādē, kas notiek kopš 2000. gada, no 19 Latgales novadiem piedalās desmit, kas arī ir zināms rādītājs latgaliešu valodas lietojumam.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) norāda, ka latgaliešu valodu šobrīd var mācīt gan kā fakultatīvu nodarbību, gan kā patstāvīgu mācību priekšmetu. Ir izstrādāts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta Latgaliešu rakstu valoda standarts. Par valsts budžeta līdzekļiem (Saeimas deputātu iniciatīva) 2017. gadā izstrādāts mācību un metodiskais līdzeklis Olūteņš. Jaunā standarta īstenošana pakāpeniski uzsāksies 2020. gadā. VISC ar Latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociāciju ir uzsācis pārrunas par iespējamajiem risinājumiem un nepieciešamo atbalstu, kā sekmēt latgaliešu (rakstu) valodas apguvi Latgales reģionā.
Aisma Orupe
Foto: Pexels
