Bezrūpība ir normālas bērnības sastāvdaļa – par visām vajadzībām parūpējas pieaugušie. Taču tas nenozīmē, ka bērnam nevajadzētu iesaistīties visai ģimenei svarīgās norisēs, tajā skaitā ģimenes budžeta plānošanā. Jo vairāk ģimenē tiek runāts, kā plānot izdevumus un noteikt prioritātes, jo agrāk bērns iemācās praktiski darboties ar naudu. Tie ir pavisam vienkārši jautājumi – kāpēc nevar nopirkt visu, ko sirds kāro, kāpēc jāstrādā, kāpēc taupīt elektrību vai ūdeni, kā sakrāt vasaras ceļojumam. Bērns novērtēs, ka pret viņu izturas kā pret atbildīgu ģimenes locekli, un nemanāmi uzsūks finanšu pratības pamatus. Swedbank Finanšu institūta eksperti apkopojuši padomus, kā bērnu iesaistīt ģimenes budžeta plānošanā.
Neaprobežoties ar kabatas naudu
Kabatas nauda ir pirmā praktiskā pieredze, kā bērns apgūst finanšu plānošanu. Latvijā puse bērnu piecu un sešu gadu vecumā jau saņem nelielu kabatas naudu, skolas vecumā tāda ir vairumam bērnu. Našķi vai rotaļlietas, sīkumi vai krāšana ilgi kārotai spēlei – tās ir bērna pirmās izvēles un pirmie soļi finanšu pratībā. Ja visa nauda uzreiz tiek iztērēta niekos, tā ir lieliska iespēja pēc tam aprunāties, vai nākamreiz kabatas naudu varētu izmantot citādi. Labāk ļaut “bankrotēt” ar 10 eiro tagad, nevis ar 1000 un vairāk eiro nākotnē.
Tas ir labs sākums, tomēr, bērnam augot, ir vērts viņu arvien vairāk iesaistīt ģimenes budžeta plānošanā, piemēram, uzticot kādu konkrētu izdevumu pozīciju vai regulāri pārrunājot ģimenes praksi ienākumu un izdevumu plānošanā un uzkrājumu veidošanā.
Apzināties iespējas un novērtēt atšķirību starp “gribu” un “vajag”
Bērnus vajadzētu pakāpeniski iekļaut dažādu ģimenes finanšu lēmumu pieņemšanā. Kad bērni paaugas, plānojiet svētkus kopā, nepārprotami paskaidrojot visus finanšu un citus ierobežojumus. Šajā gadījumā talkā var nākt zīmēšana – uzzīmējiet apli un izkrāsojiet to vairākās daļās, izstāstot, ka aplis ir svinībām atvēlētais budžets, bet iekrāsotie laukumi – cienasts, svētku apģērbs, kūka, dekorācijas, izklaidējošās aktivitātes utt. Ja bērns grib gan lielas dzimšanas dienas svinības, gan iespaidīgu dāvanu, taču ģimenes finanšu iespējas to neatļauj, jums būtu skaidri jāpasaka – ja tiks organizēti lieli svētki, lielu dāvanu saņemt nevarēs. Tā vajadzētu būt arī tad, ja, piemēram, bērns grib videospēli, taču vienlaikus viņam ir vajadzīgi jauni sporta apavi. Bērnam ir jāiemācās saprast atšķirību starp “gribu” un “vajag”, izvērtēt lēmumus un rēķināties ar iespējamiem rezultātiem.
Iesaistiet bērnu pirkumu plānošanā
Palīdziet bērniem attīstīt plānošanas prasmes, iesaistot ikdienišķās ģimenes aktivitātēs, piemēram, ikdienas pirkumu plānošanā. Ja dodaties uz veikalu bez saraksta, palielinās iespēja, ka ļausieties impulsīviem pirkumiem. Plānojiet pirkumus kopā ar bērniem – ļaujiet viņiem palīdzēt izveidot preču sarakstu! Tādējādi viņi jau no mazotnes pieradīs plānot iepirkšanos.
Ļoti svarīgi ir ļaut bērniem justies kā pilntiesīgiem ģimenes finanšu dzīves dalībniekiem. Lai arī veikala apmeklējums kopā ar bērniem var šķist īsts izaicinājums, padariet šo ieceri par aizraujošu un interesantu nodarbi! Ļaujiet bērnam izvēlēties preces pēc kopīgi izveidotā saraksta. Tas nostiprinās praktisku izpratni par sarakstā iekļautajām precēm un to vērtību, kā arī visas ģimenes vēlmēm un vajadzībām.
Bērna uzkrājumi arī var būt ģimenes budžeta daļa
Ja bērni naudu dažādu vēlmju īstenošanai saņem no vecākiem un neizmanto savus iekrājumus, viņi jūt tikai naudas tērēšanas prieku, bet neapzinās naudas vērtību. Tāpēc ir vērts ar bērniem saistīto izdevumu nastu dalīt ar viņiem pašiem. Izvirziet noteikumus, kad un kādiem pirkumiem vai dāvanām draugiem būs jāizmanto arī bērna kabatas nauda. Tā bērns labāk apzināsies naudas vērtību un vairāk apdomās, ko patiešām vajag pirkt, bet kuras vēlmes var pagaidīt.
