250 miljonus eiro vērtā autoceļu būvdarbu iepirkuma plāna apstiprināšana vieš cerības katrā autovadītājā, ka Latvijas ceļu sabrukšanas slimība tiek izslimota un pakāpeniski uzsākas atveseļošanās process. Tā būtu laba vēsts ne tikai visiem satiksmes dalībniekiem, bet arī kopumā valsts tautsaimniesčibai, jo ceļi ir būtisks ekonomiskās attīstības elements, no to kvalitātes ir atkarīga gan uzņēmējdarbības asinsrite, gan jebkura cita transporta komunikācija, kuras efektivitāte ietekmē plānotā mērķa sasniegšanu.
Esam gan dzirdējuši ekspertu vērtējumu, ka ceļu sabrukšanas apturēšanai un tai sekojošai infrastruktūras attīstībai bija nepieciešami kādi 300 miljoni latu gadā, tātad aptuveni 430 miljoni eiro, tomēr arī šā gada plāns ir optimistisks. Skaidrs, ka tuvākajā laikā kā Vācijā un Spānijā vai kaut vai Igaunijā nebrauksim, tomēr kustība Nigērijas virzienā tiktu apturēta. Pozitīvi vērtējams, ka ceļu infrastruktūra ir viena no ES struktūrfondu ieguldīšanas prioritātēm, jo vairāk nekā puse (136 miljoni eiro) ceļu bīvei būs no Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Tomēr ekspertu uzdevums ir ne tikai norādīt uz pozitīvo virzību, bet arī meklēt riskus, lai iecerētie plāni īstenotos, un autovadītāji nejustos apmānīti, jo solījumi neatbilstu realitātei.
Viens no riskiem, kuru jāpiemin ir līdz šim daudz kritizētais, tomēr joprojām saglabātais iepirkumu vērtēšanas princips – lētākais ir labākais. Daudz esam dzirdējuši par nepamatoti zemajām tāmēm, kuras gatavotas tikai ar mērķi uzvarēt iepirkumā, savukārt pēc uzvaras, uzņēmums ir spiests krāpties, lai noturētos iesniegtās tāmes ietvaros.
Autoklubs LAMB bieši saņem satraucošas ziņas no saviem biedriem un citiem autovadītājiem par plaisām, bedrēm, risām un citiem bojājumiem nesen uzbūvētos ceļos. Visdrīzāk nekvalitatīvais darbs ir saistīts ar jau pieminēto tāmi, kura gatavota konkursam nevis darbam. Uzņēmējs ir uzvarējis, taču lai uzbūvētu ceļu ir jākrāpjas – vai nu alga jāmaksā aploksnēs, vai jāekonomē uz materiāliem vai jāveic citas mahinācijas.
Lai no tā izvairītos, būtu jāievieš neatkarīga tāmētāju institūcija. Tātad iepirkuma rezultātā neieinteresēts tāmētājs noteiktu minimālo tāmes robežu, par kuru zemāk objektu nav iespējams uzbūvēt. Attiecīgi iepirkumus izvērtējot, visi piedāvājumi, kas būtu zemāki par neatkarīgo vērtējumu, netiktu atbalstīti. Tas mazinātu dalībnieku interesi iesniegt cik vien iespējams vai pat neiespējams lētus piedāvājumus, lai tikai saņemtu pasūtījumu.
Aplūkojot Latvijas Valsts ceļu mājas lapā esošo karti, kurā norādīti būvējamie un labojamie ceļu posmi, rodas divējādas pārdomas. No vienas puses it kā labi pārredzams, kur darbi tiks veikti un par kādiem līdzekļiem, no otras puses nav iespējams gūt kopiespaidu, kādi tad ceļi būs, kad norādītos posmus salabos vai uzbūvēs. Būtu svarīgi redzēt, kādā stāvoklī ir ceļa posmi blakus kartē iezīmētajām krāsainajām svītriņām. Vai nebūs tā, ka uzlabotais posms savienos divus kartupeļu laikus. Svarīgākais taču ir lai autovadītājs ar nesalauztu spēkratu sasniegtu mērķi un sliktā ceļa dēl nenokļūtu avārijā, nevis lai galapunktā stāstītu, cik labs bija ceļš no kāda 30. līdz 45. kilometram.
Domājot par ceļu infrastruktūras attīstību, jāatgādina, cik svarīga ir pareizi ieguldīta akcīzes nodokļa nauda. Jācer, ka plāns arvien palielināt to nodokļa daļu, kas domāta ceļiem tiks īstenots, un jau drīzumā tie būs 80%. Nākotnē visi autovadītāju maksātie nodokļi vai nodevas būtu jāiegulda ceļu infrastruktūrā un satiksmes drošības uzlabošanā, nevis budžeta caurumu lāpīšanā.
Autoklubam LAMB kā sabiedriskai organizācijai ir 20 gadu pieredze satiksmes drošības procesu analīzē. Dalība Starptautiskajā automobiļu federācijā (FIA), kurā ir miljoniem biedru 132 pasaules valstīs, sniedz zināšanas par satiksmes drošības aktualitātēm piecos kontinentos, tādējādi paverot iespēju salīdzinājumiem un labākās prakses meklējumiem Latvijas satiksmes drošībai.
Juris Zvirbulis, Autokluba LAMB prezidents
