Deviņi uzņēmumi no desmit atkārtoti investētu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, par spīti ekonomiskajai krīzei, informē Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras speciālists Aleksandrs Velšers.
Pēc smaga gada vācu uzņēmumi Baltijas valstīs nākotnē raugās optimistiski. Tiek uzskatīts, ka ekonomiskā situācija uzlabosies, tādēļ uzņēmumi ieplāno turpmākas kapitāla un cilvēkresursu investīcijas. Tomēr ir nepieciešami uzlabojumi konjuktūras un ekonomiskās politikas vidē. Tādi ir Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) š.g. konjunktūras aptaujas secinājumi, kurā piedalījās kopumā 102 uzņēmumi.
Igaunija, Latvija un Lietuva globālās ekonomikas krīzes ietekmi izjuta īpaši lielā mērā un piedzīvoja izteiktu ekonomisko rādītāju kritumu. Baltijas valstis 2009. gadā pieredzēja smagāko recesiju starp ES valstīm: mīnus 14,1% (Igaunija), 18,0% (Latvija), 15,0% (Lietuva). Tomēr kopš 2009. gada beigām ir vērojama stabilizēšanās un konjunktūras situācijas uzlabošanās, kas turpināsies 2010. gadā. Vēlākais nākamajā gadā IKP rādītāji visās Baltijas valstīs varētu uzlaboties.
Pirmās uzlabošanās pazīmes ir redzamas saskaņā ar Baltijas valstīs esošo vācu uzņēmumu novērtējumiem. Kaut gan iepriekšējā gadā kopējais ekonomiskais stāvoklis un perspektīvas tika novērtētas kritiski, vācu investori Igaunijā, Latvijā un Lietuvā nākotnē raugās optimistiski. Lai arī tikai 2 procenti respondentu pašreizējo ekonomikas situāciju novērtē kā labu, 19 procenti vienlaikus uzskata, ka gada laikā būs uzlabojumi. Ievērojami palielinājies ir arī to uzņēmumu skaits, kas prognozē makroekonomiskās situācijas stabilizēšanos. Tomēr divas trešdaļas respondentu uzskata, ka trīs Baltijas valstu tautsaimniecības vēl aizvien ir sliktā stāvoklī.
Ekonomisko rādītāju izteiktā pasliktināšanās ietekmēja arī vācu uzņēmumu darbību – vairāk nekā 60 procentu pagājušajā ekonomiskās darbības gadā ir cietuši apgrozījuma un peļņas zaudējumus. Līdzīgi tika novērtēta arī katra paša uzņēmuma patreizējā situācija – tikai aptuveni viena ceturtdaļa respondentu novērtēja savu aktuālo situāciju kā labu. Tomēr 40 procentu aptaujāto uzskata, ka uzņēmuma turpmākie gadi būs veiksmīgi. Vairāk nekā viena trešdaļa 2010. gadā prognozē apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Drošas nākotnes perspektīvas pozitīvi atspoguļojas investīcijās un nodarbinātības plānos – vairāk nekā divām trešdaļām uzņēmumu investīciju apjomi būs tajā pašā vai virs iepriekšējā gada līmeņa. Turklāt aptuveni 20 procenti uzņēmumu plāno palielināt darbinieku skaitu.
„Baltijas valstīs esošo vācu uzņēmumu prognozes rāda skaidru augšupejošu tendenci,” tā aptaujas rezultātus komentē Mārena Diāle-Šelšmidta (Maren Diale-Schellschmidt), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras (DBHK) izpilddirektore. „Finanšu un ekonomikas krīze vēl aizvien nav pārvarēta. Lai arī uzticēšanās līmenis paaugstinās, nedrošība par starptautisko tirgu tālāko attīstību paliek. ”Ņemot vērā tirgus konjuktūras un vispārējo makroekonomisko situāciju, vācu uzņēmumi saredz plašu ekonomikas stabilizēšanas pasākumu nepieciešamību – it īpaši eksporta atbalstam un investīciju piesaistei. Ekonomiskās krīzes iespaidā uzsāktie pasākumi nosacīti atbilst vācu uzņēmējdarbības priekšstatiem: vidēji 20 procenti respondentu uzskata, ka valdības krīzes menedžments ir mērķtiecīgs un pietiekams.
„Baltijas valstu valdības rīcība pašreizējā situācijā ir saprātīga, nodrošinot uzņēmumiem solīdu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesiem. Lai veicinātu turpmāko augšupeju, ir nepieciešama politiskā nepārtrauktība un ekonomiskā stabilitāte,” uzsver Jorgs Tumats (Jörg Tumat), DBHK viceprezidents š.g. 28. aprīlī Rīgā, iepazīstinot presi ar konjunktūras aptaujas rezultātiem. Vācu uzņēmumi it īpaši pieprasa skaidru un paredzamu ekonomiskās politikas virzienu, lai paaugstinātu konkurētspēju un nodrošinātu stabilu, ilgtspējīgu izaugsmi Baltijas valstīs.
Avots: BNA Latvia
