Lai arī trīs Baltijas valstis globālās ekonomikas krīzes ietekmi izjuta īpaši smagi un piedzīvoja izteiktu ekonomisko rādītāju kritumu, 2010.gada sākumā konjunktūras cikla dziļākais punkts tika pārvarēts. Līdz ar to ir vērojama konjunktūras uzlabošanās, kas vēlākais gada vidū uzlabos IKP rādītājus visās Baltijas valstīs.
Jūtamas uzlabošanās pazīmes ir redzamas saskaņā ar Baltijas valstīs strādājošo vācu uzņēmēju novērtējumiem. Jau iepriekšējā gada aptaujā tika novērotas pirmās konjunktūras uzlabošanās pazīmes, kas nostiprina 2011.g. vācu investoru Igaunijā, Latvijā un Lietuvā pārliecību par nākotni. Vairāk kā 60% uzskata, ka gada laikā makroekonomiskā situācija uzlabosies. Toties pašreizējais noskaņojums vēl aizvien ir piesardzīgs. Vairāk kā puse respondentu novērtēja savas investīciju zemes ekonomisko situāciju kā apmierinošu, toties viena trešdaļa respondentu novērtē to kā sliktu.
Vācu uzņēmēji šogad ir vēl pārliecinātāki nekā pirms gada, vērtējot savu uzņēmuma attīstību un perspektīvas. Vairums respondentu Igaunijā un Lietuvā novērtēja savu aktuālo situāciju kā labu. Arī Latvijā vairākums vācu uzņēmēji ir apmierināti ar sasniegto. Respondenti visās trīs valstīs uzskata, ka uzņēmuma turpmākie gadi būs veiksmīgi. Vairāk kā 90% prognozē turpmāku uzņēmējdarbības uzlabošanos vai vismaz ilgstošu stabilu attīstību.
„Baltijas valstīs esošo vācu uzņēmumu prognozes rāda skaidru augšupejošu tendenci, pateicoties arī ekonomiskās situācijas stabilizācijai. Tomēr pirmskrīzes gadu rādītāji vēl aizvien nav sasniegti,” tā aptaujas rezultātus komentē Jorgs Tumats (Jörg Tumat), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) viceprezidents š.g. 9. maijā, Rīgā.
Turpmākā attīstība būs lielā mērā atkarīga no norisēm lielāko tirdzniecības partneru tirgos, līdz ar to arī no situācijas Vācijas tirgū. Vairāk kā 90% ir guvuši tiešu vai netiešu labumu no Vācijas ekonomiskās augšupejas. Atsevišķiem uzņēmumiem 2010.gadā ir izdevies palielināt eksporta apjomus uz Vāciju vai vismaz atkārtoti uzrādīt iepriekšējā gada skaitļus. Uzņēmumi prognozē līdzīgu attīstību šim gadam.
Stabilas nākotnes perspektīvas pozitīvi ietekmē uzņēmēju investīcijas un nodarbinātības plānus. Gandrīz 85% respondentu apsver palielināt savas investīcijas gada laikā vai vismaz saglabāt iepriekšēja gada līmeni. Katrs 3. uzņēmums vēlās paplašināt darba vietas.
Cik veiksmīgi tas norisināsies, rādīs laiks. Speciālistu pieejamība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir uzlabojusies nebūtiski. Līdz ar konjunktūras uzlabošanos ir jārēķinās, ka kvalificētu speciālistu trūkums var kļūt par šķērsli ceļā uz konkrētās valsts ekonomisko augšupeju. Vairāk nekā 2/3 no aptaujātajiem uzņēmējiem prognozē, ka līdz ar ES darba tirgus darba tirgus atvēršanu 2011.g. 1.maijā tiek prognozēta esošo darbaspēka problēmu tālāka saasināšanās augstā strukturālā bezdarba, demogrāfisko pārmaiņu un darbaspēka emigrācijas dēļ.
Tādēļ īpaši tiek pieprasīta darba tiesību uzlabošana, aktīvi darba tirgus pasākumi un uz praksi vērsta arodizglītības sistēmas pielāgošana uzņēmēju prasībām. Aptuveni 60% respondenti atbalstītu Vācijas „duālās” izglītības sistēmas ieviešanu Latvijā.
„Darba tirgus vēl aizvien ir uzņēmumu rūpju bērns, it īpaši izglītības sistēmā ir nepieciešamas steidzamas pārmaiņas,“ uzsver Mārena Diāle-Šelšmita (Maren Diale-Schellschmidt), Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā (AHK) izpilddirektore. „Lai nodrošinātu labāku sadarbību darba tirgū starp pieprasījumu un piedāvājumu ir nepieciešamas plašākas reformas un kvalifikācijas celšanas pasākumi.“
Aptaujātie saredz patiesu ekonomisko pamatnosacījumu attīstību gan politiskās stabilitātes nodrošināšanā, gan valsts pārvaldes efektivitātes paaugstināšanā. Tomēr vēl aizvien ir nepieciešami uzlabojumi. Vēl aizvien ir nemainīga prasība pēc uzlabojumiem kriminalitātes un korupcijas apkarošanā. Tāpat kritizēta tiek publisko iepirkumu un konkursu norises nepietiekamā caurskatāmība un informācijas trūkums par aktuālām un pieejamām valsts un ES atbalsta programmām.
Nākamā uzņēmēju prasība ir skaidra ilgtermiņa stratēģija ekonomiskās politikas attīstībai, kas sekmētu konkurētspējas paaugstināšanu un nodrošinātu ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi Baltijas valstīs. Tāpat tiek akcentēts valstu un reģiona attīstības vīzijas trūkums.
Par spīti esošajiem trūkumiem, Baltijas valstīm kā investīciju reģionam vēl aizvien ir augsti pievilcības rādītāji salīdzinājumā ar citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm, salīdzinājumā ar Vāciju un Ķīnu. Pirmo reizi kopš 2008. g. Igaunija kā viena no Baltijas valstīm, atkal ir saraksta pašā virsotnē, apsteidzot Vāciju, atvēlot tai godpilno 2. vietu. Arī Lietuva un Latvija ir uzlabojusi savas pozīcijas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, attiecīgi 4. un 7. vieta.
Kopumā vairāk kā 80 procenti respondentu izvēlētos atkārtoti investēt Baltijas valstīs un savu aktivitāti atkārtotu. Vācu uzņēmēji vēl aizvien uzticas Baltijas valstīm un turpina atbalstīt katrs savu izvēlēto investīciju valsti.
