Vācijas federālā valdība piešķīrusi vairāk nekā 2,5 miljardus eiro papildu palīdzību pašvaldībām, lai palīdzētu tām risināt imigrantu problēmas. Valsts šogad kopumā šīm vajadzībām novirzīs gandrīz 10 miljardus eiro.

Finansējumu plānots tērēt bez pieaugušo pavadības iebraukušo bērnu atbalstam, imigrantu ģimeņu aprūpei, akreditētu patvēruma lūdzēju izmitināšanai un integrācijas pabalstiem.

Valdība arī aprēķinājusi, ka katrs patvēruma meklētājs no federālā budžeta mēnesī saņem apmēram 670 eiro. Nākotnē imigrantu aprūpes izmaksas varētu pieaugt, un 2020.gadā šīm vajadzībām nāksies tērēt jau apmēram 24 miljardus eiro.

Pagājušajā gadā Vācijā ieradās vairāk nekā viens miljons bēgļu, kas bēga no kara un nabadzības Tuvajos Austrumos un Āfrikas.

Lai arī Vācija sākotnēji uzņēmusi draudzīgi gandrīz ikvienu nelegālo imigrantu, tas radījis spriedzi sabiedrībā un pozitīvi patvēruma meklētāju ieceļošanu vērtē tikai 43 procenti iedzīvotāju. Arī kancleres Angelas Merkeles darbības saistībā ar bēgļu krīzi vairs netiek vērtētas atzinīgi, tiek norādīts, ka viņa faktiski atvēra Vācijas robežu bēgļiem un terorismam.

Merkele, kas saskārusies ar kritiku kopš Vācijā pirms gada uzsākta bēgļu uzņemšanas politika, uzsvēra, ka Vācijai un ES būs nepieciešama pacietība un izturība, lai risinātu migrācijas jautājumus. Viņa pauda, ka ES būs nepieciešams uzlabot sadarbību ar Āfrikas valstīm, kā arī ar Turciju un citiem grūtībās nonākušiem reģioniem.

Viņa arī pamācīja Vācijas politiķus nepiedalīties draudīgajā retorikā pret bēgļiem. “Vairāki vācieši vienmēr bijuši zināmi rasisti pret ārzemniekiem un gatavi uz vardarbīgu rīcību, bet šī tendence kopš pagājušā gada ir augusi,” bažīga ir Merkele.

Foto:tvjoern/https://pixabay.com/en/users/tvjoern-2476637//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/