Akciju tirgos pieaugušas baumas par Vācijas priekšlikumu ļaut Grieķijai saņemt atlikušo aizdevumu apmaiņā pret pakāpenisku reformu programmu, vēsta ārvalstu video.
Saskaņā ar ziņojumiem, Vācijas kanclere Angela Merkele ir gatava pieņemt samazinātu reformu programmu, pārmaiņām skarot tikai vienu vai divas jomas kā daļu no sākotnējās paketes, tādējādi vienojoties par Grieķijas glābšanu un novēršot eirozonas pamešanu.
Vācijas kanclere trešdien nākusi klajā ar paziņojumu, ka Grieķijas parādu krīzei ir iespējams risinājums, norādot, ka mērķis ir paturēt Grieķiju eirozonā un tam nepieciešama trīs institūciju, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), iesaiste un nemitīgs darbs.
Tāpat Merkele piebilda, ka ir gatava tikties ar Grieķijas premjerministru Aleksu Cipru, lai pārrunāto iespējamos veidus, kā virzīt sarunas uz pozitīvu risinājumu.
Tikmēr ziņu aģentūra “Bloomberg” norāda, ka divas Vācijas amatpersonas norādījušas, ka vienošanās ar Grieķiju ir pavisam tuvu un drīz varētu beigties Atēnu un tās starptautisko kreditoru sarunu strupceļš. Vēlāk gan Vācijas valdība šo ziņojumu noliedza, norādot, ka EK noraidīja jaunāko Atēnas reformu plānu, prasot pēc dziļākām pārmaiņām.
Tiek plānots, ka sarunas starp Grieķiju un tās starptautiskajiem kreditoriem nāksies stiprināt, jo tikai tā būs iespējams novērst Grieķijas defoltu.
Tikmēr EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers izteicies, ka “šobrīd bumba ir Grieķijas valdības laukuma pusē”, kas nozīmē, ka viss būs atkarīgs no Grieķijas vēlmes strādāt, lai panāktu vienošanos līdz šī mēneša beigām.
Jau vēstīts, ka Grieķijai un starptautiskajiem aizdevējiem ir jāvienojas par reformu plānu, kas ļautu izmaksāt Grieķijai pēdējo aizdevumu 7,2 miljardus eiro apmērā. Lai arī sarunas ilgušas jau piecus mēnešus, vienošanās aizvien nav panākta, galvenokārt, abu pušu nepiekāpības dēļ.
Grieķijas premjerministrs Alekss Ciprs nācis klajā ar paziņojumu, ka viņa valdība varētu apstiprināt budžeta mērķus, ko pieprasa tās galvenie kreditori – citas eirozonas valstis un SVF, taču aizvien nav mierā ar tām prasībām, kas attiecas uz pensiju samazināšanu un tirdzniecības nodokļa palielināšanu. Savukārt starptautiskie aizdevēji nav mierā ar šādu Grieķijas nostāju.
