Pagājušās vasaras gaitā eirozonas valstu līderi ir piedāvājuši virkni risinājumu fonda pilnvaru palielināšanā, un arī tie ir iekļauti likumprojektā, kas eirozonas valstu parlamentiem ir nodots ratifikācijai. Bez Vācijas stabilitātes fonda pilnvaru palielināšanu līdz šim ir atbalstījušas arī desmit citas no 17 eirozonas valstīm. Stabilitātes fonda rīcībā esošie līdzekļi ir palielināti līdz 440 miljardiem eiro un ir paredzēti finanšu grūtībās nonākušo eirozonas valstu atbalstam, raksta NRA.lv.
Vakardienas balsojums par atbalstu eiro stabilizācijas fonda stiprināšanai bija pārbaudījums A. Merkeles vadītajai valdošajai koalīcijai, kuras daži pārstāvji bija solījuši, ka priekšlikumu neatbalstīs. Tomēr par priekšlikumu nobalsoja 523 Bundestāga apakšpalātas deputāti, pret bija 85. Kā norāda AFP, citāds balsojuma iznākums Vācijā būtu varējis izraisīt politisku krīzi un valdības krišanu. Savukārt vakar, lai panāktu nepieciešamo rezultātu, A. Merkelei pat nevajadzēja paļauties uz opozīcijas deputātiem, jo valdību veidojošo partiju pārstāvju atbalsts likumprojektam, par spīti bažām, bija pietiekami liels.
Lai arī balsojuma iznākums ir A. Merkeles uzvara, jau pašlaik plaši izplatīts ir viedoklis, ka 440 miljardi eiro ir nepietiekams naudas apjoms, lai būtu iespējams investorus pārliecināt par eirozonas stabilitāti. Gadījumā, ja finansiāla palīdzība būtu nepieciešama tādām lielām ekonomikām kā Itālija vai Spānija, vajadzīgais naudas apjoms tiek lēsts divu triljonu eiro apmērā.
Izskanējušās baumas, ka ideja par fonda līdzekļu palielināšanu līdz šādiem apmēriem tiek apsvērta, ir stiprinājusi optimismu finanšu tirgos, tomēr ietekmīgās Vācijas politiķi to ir noraidījuši. Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible to nodēvējis par «muļķīgu ideju» un norādījis, ka tā uzliktu pārlielu lielu slogu Vācijas ekonomikai un apdraudētu tās pašlaik nevainojamo kredītreitingu. Kā norāda Der Spiegel, pašlaik no dažādām pusēm pienāk pretrunīgi signāli, tomēr skaidrs ir viens: Eiropas politiķi aizvien vairāk saprot, ka pašlaik Eiropas finanšu stabilitātes fonda rīcībā esošo līdzekļu apjoms ir nepietiekams un ir jāmeklē risinājumi, kā tam piesaistīt vairāk naudas.
Investoriem vislielākās bažas Eiropā vēl aizvien rada Grieķija, kas, kā pieļauj daži analītiķi, drīz varētu nespēt izpildīt savas parādsaistības pret aizdevējiem.
G-20 valstu sarunās pagājušajā nedēļā izskanēja pieļāvums, ka privātajiem aizdevējiem nāktos uzņemties lielākus zaudējumus un ka ir nepieciešams norakstīt daļu no Grieķijas parāda, tomēr Eiropas Savienības pārstāvji ir uzsvēruši, ka konkrēta vienošanās panākta nav.
