Portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana iniciatīvai par brīvprātīgu 2.pensiju līmeni, kas būtu mantojams bez ierobežojumiem.
Iniciatīvu iesniedzis Kaspars Rumba. Viņš norāda, ka brīvprātīgais uzkrājums būtu mantojams bez ierobežojumiem, pretēji pašlaik pastāvošajai situācijai, kurā 1.pensiju līmeņu uzkrājumu mantot nevar, savukārt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu var mantot tikai tad, ja cilvēka miršanas brīdī viņam ir nepilngadīgi bērni vai arī gadījumā, ja cilvēks ir sasniedzis pensijas vecumu un visu pensijas uzkrājumu uzticējis apdrošinātājiem.
“Vēlos mainīt to, ka cilvēki neuzskata 2.pensiju līmeņa uzkrājumu par savu naudu, nezin kas šos līdzekļus pārvalda, kā arī nezin cik liels kapitāls ir uzkrāts. Rezultātā nepastāv tieša saikne starp iemaksām pensiju 2.līmenī un cilvēku motivāciju strādāt un maksāt nodokļus. Tajā pašā laikā augstais darba spēka nodokļu slogs būtiski samazina Latvijas preču un pakalpojumu konkurētspēju, kā arī nostāda nevienlīdzīgā situācijā nodokļu maksātājus un nodokļu nemaksātājus. Padarot iemaksas par brīvprātīgām, katrās darba attiecībās varētu tikt panākta vienošanās par vai nu naudas izmaksu pie algas, jeb arī novirzīšanu brīvprātīgajam uzkrājumam,” norāda iniciatīvas autors.
Viņš uzsver, ka tā kā Latvijā jau šobrīd pastāv brīvprātīgs 3.pensiju līmenis, visracionālākais risinājums būtu normatīvajos aktos noteikt, ka valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksu darba ņēmēja daļa tiek samazināta par 2.pensiju līmenim novirzāmo summu (šobrīd 6%) un turpmākās iemaksas ir veicamas brīvprātīgi vienā vai vairākos 3.pensiju līmeņa plānos pēc pušu vienošanās. Vienlaikus piedāvāju noteikt pārejas periodu – padarīt iemaksas par brīvprātīgām pakāpeniski divu gadu laikā, kā arī noteikt, ka esošajās darba attiecībās darba devējs turpina veikt iemaksas 2.pensiju līmenī līdz 2020.gadam, ja puses nav vienojušās par starpības izmaksu naudā vai novirzīšanu 3.pensiju līmenī.
No piedāvātajām izmaiņām iegūs visa sabiedrība, norāda Rumba. Viņš uzsver, ka ņemot vērā to, ka lielai sabiedrības daļai nav līdzekļu, lai norēķinātos par pirmās nepieciešamības precēm, pat zālēm, katrs indivīds iegūs lielāku rīcības brīvību attiecībā uz pareizu prioritāšu noteikšanu. Par uzkrājumu veidošanu ir uzskatāma arī ātrāka hipotekāro kredītu nomaksa, kas atvieglos dzīvi vecumdienās, bet šobrīd ir apgrūtināta nodokļu sloga dēļ. Tāpat, veicot brīvprātīgas iemaksas, kuras ir iespējams pilnībā mantot, palielināsies sabiedrības ‘apzinātība’ un patstāvība attiecībā uz pensijas uzkrājumu. Iespēja mantot uzkrājumu, ļaus nodokļu maksātājiem justies drošākiem arī par savu tuvinieku likteni. Zemāks nodokļu slogs nozīmēs lielāku Latvijas konkurētspēju, jaunas darba vietas, lielākas algas un līdz ar to – arī lielāku pensiju 1.līmeņa uzkrājumu, no kā tiek finansētas nepieņemami zemās šā brīža veco cilvēku pensijas. Savukārt Valsts un pašvaldības iegūs papildus ienākumus, jo daļa naudas tiks iztērēta tautsaimniecībā cilvēku prioritārām vajadzībām. No lielākas ekonomiskās aktivitātes valsts iegūtu papildus budžetu PVN, akcīzes nodokļa un citu nodokļu veidā, kas vēl jo vairāk palielinās valstij pieejamo finansējumu Latvijas problēmu risināšanai pareizā secībā. Tāpat kā priekšrocība tiek minēta augstāka ekonomiskā aktivitāte un mazāks konkurences kropļojums aplokšņu algu veidā samazinās cilvēku emigrāciju, kas radīs papildus ienākumus ne tikai privātpersonām, bet arī nozīmēs vieglāku valsts infrastruktūras uzturēšanu.
Foto:ArtWithTammy/https://pixabay.com/en/users/ArtWithTammy-5385858/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
