Kaspersky Lab eksperti ir sagatavojuši pārskatu, kurā ir parādītas surogātpasta sūtījumu ar kredītu piedāvājumiem īpatnības un briesmas, kā arī minējuši piesardzības pasākumus, kas palīdzēs neuzķerties uz surogātpasta kreditoru makšķeres.

Kredītattiecības ir kļuvušas par vienu no galvenajiem banku un citu kredītiestāžu ienākumu avotiem — miljoniem cilvēku visā pasaulē iegādājas uz nomaksu preces un pakalpojumus un uzņemas saistības maksāt kreditoriem ievērojamus procentus. Tomēr, lai saņemtu aizdevumu, potenciālajam kredītņēmējam ir jāpierāda, ka viņš spēj ik mēnesi samaksāt daļu no prasītās summas. Parasti visstingrākos nosacījumus izvirza lielās bankas. Savukārt mazas organizācijas un privātie aizdevēji lielākoties ir lojālāki pret patērētājiem, bet iespējamos riskus kompensē ar augstākām procentu likmēm. Nespējot konkurēt ar pazīstamām bankām reklāmas kampaņu līmeņa un mēroga ziņā, viņi bieži vien ķeras pie lielapjoma e-pastu izplatīšanas.

Kredītmēstules nav tik nekaitīgas, kā tas var likties pirmajā acu uzmetienā. Samērā bieži tās izplata interneta krāpnieki vai negodīgas organizācijas, kuru pakalpojumi īstenībā izrādās daudz dārgāki nekā solīts. Šādu ziņu saņēmējs var sastapties ar dažādām briesmām. To vidū var izcelt pikšķerēšanu: sniedzot savu personīgo informāciju pikšķerēšanas tīmekļa vietnē, lietotājs būtībā pats to nodod krāpnieku rokās, un viņi, savukārt, izmantojot iegūtos datus, patiešām var noformēt kredītu uz upura vārda. Turklāt saņēmēji var saskarties ar ļaunprogrammatūrām pielikumos, kas tiek izplatīti, nomaskējot par kredīta pieteikumu veidlapām. Parasti šīs programmas ir arhivētas un slēptas it kā nekaitīgās datnēs, piemēram, izmantojot dubultu paplašinājumu. Un pat tikai atbilde uz reklāmas vēstuli ļaus surogātpasta izplatītājiem saprast, ka adrese tiek izmantota, tāpēc uz to pienāks vēl vairāk nevēlamu paziņojumu.

Mēstules ar ietvertu saiti uz pikšķerēšanas vietni piemērs

«Ir maza iespēja ar surogātpastu saņemt kaut ko noderīgu. Daudz biežāk tie ir pielikumi ar ļaunprogrammatūrām, kas nomaskētas par nekaitīgu biroja dokumentu. Mēs iesakām izveidot ieradumu neatvērt atsūtītos pielikumus un neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm. Tomēr ļaundaru triki ar katru gadu kļūst arvien izsmalcinātāki, un dažos gadījumos var nepalīdzēt pat veselais saprāts un piesardzība. Tieši tāpēc mēs iesakām papildus antivīrusam nodrošināt sevi ar pretpikšķerēšanas aizsardzību, kas ir pieejama mūsu izstrādājumā mājas lietotājiem Kaspersky Internet Security 2014,» norādīja Kaspersky Lab surogātpasta analītiķe Marija Vergelisa.