Ieguvēji no šāda „baltā saraksta” būtu visi, tajā skaitā arī VID un citas valsts institūcijas, kas daudz lielākus resursus varētu novirzīt to uzņēmumu pārbaudēm, kuri darbojas t.s. pelēkajā jeb riska zonā. Savukārt, uzņēmēji, esot šādā sarakstā un saņemot valsts atbalstu, būtu vairāk motivēti sadarboties ar valsts institūcijām un nedarboties ēnu ekonomikā, kas kopumā palielinātu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Kā norāda Ronis, par VID „baltā saraksta” nepieciešamību ir daudz diskutēts jau iepriekš, tomēr šobrīd ir jārīkojas maksimāli ātri un efektīvi, iesaistot dažādas valsts institūcijas, lai tas tiktu ieviests iespējami drīzāk. Vienlaikus ir nepieciešams detalizēti izvērtēt, kādus vēl papildu motivējošus ierosinājumus valsts spētu uzņēmumiem piedāvāt, lai sekmētu to vēlmi būt šajā sarakstā.

Tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, Pārtikas uzņēmumu federācijas biedri apsprieda arī citas aktuālās tēmas: valsts plānoto nodokļu politiku no 2012. līdz 2014.gadam, akcīzes nodokļu administrēšanu alkoholiskajiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī priekšlikumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un ēnu ekonomikas mazināšanai.