Gan Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, gan Zviedrijas finanšu ministrs Anderšs Borgs un Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagarda nedēļas laikā ir pauduši nepārprotamus mudinājumus ieviest vienoto valūtu. Arī Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzklausot kaimiņvalsts vadītāja jūsmīgo vērtējumu par eiro ieviešanas ieguvumiem Igaunijā, atzinis, ka „eiro ieviešanas ceļš mums ir ejams un to mēs darīsim.”

Lai gan Latvija vēl nav izšķīrusies par pievienošanos eirozonai, starptautiskajā arēnā arvien biežāk izskan mūsu valstij veltīti uzmundrinājumi to noteikti darīt. Tikmēr iekšpolitiski Latvijā sākusies diskusija par to, kam uzticēt izšķirīgā lēmuma pieņemšanu par atteikšanos no lata: tikai politiķiem vai vaicāt arī tautas viedokli.

Brīdī, kad Latvija joprojām šaubās par pievienošanos nestabilajai eirozinai, arvien uzstājīgāk izskan starptautisko partneru uzmundrinājumi šādu soli noteikti spert. Šobrīd Latvijā ar vizīti ieradies Igaunija prezidents Tomass Hendriks Ilvess. Kā zināms mūsu kaimiņi — kā pirmā no Baltijas valstīm — 2011. gada sākumā kvalificējās eiro ieviešanai. Viesojoties Latvijā, kaimiņvalsts vadītājs uzsver, ka, viņaprāt, „visiem Igaunijā ir drošāka sajūta, jo mums ir eiro”, piebilstot, ka aktīvi atbalstīs arī Latvijas centienus iekļauties vienotās valūtas zonā. T. Ilvess arī aicinājis nenovērtēt par zemu ieguvumus, ko suverēnajām valstīm sniedz eiro, kā ilustrāciju izvēloties visnotaļ komisku piemēru ar saldējumu. "Man garšo Rūjienas saldējumu. Ja es gribu ēst Latvijas saldējumu, Rūjiena man ir ļoti tuvu un es varu uz turieni aizbraukt. Ja man ir eiro, man nav jāmaina nauda. Tas strādā arī otrā virzienā. Tas nozīmē, ka ziemeļu un dienvidu Livonijas ekonomiskā integrācija būs daudz veiksmīgāka, ja mums būs vienotā bloka nauda. Tas ir ļoti labi it īpaši mūsu mazajiem uzņēmumiem un it īpaši Latvijas saldējuma ražotājiem," skaidroja Igaunijas prezidents.

Jānotur cenu kāpums

Nepārprotamu mudinājumu virzīties eirozonas virzienā konferencē par Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredzi Latvijai šonedēļ izteikusi arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīne Lagarda. SVF vadītāja paudusi uzslavu Latvijas spējai sakārtot krīzes skarto ekonomiku, kā arī norādījusi uz trīs galvenajiem nākotnes uzdevumiem: jātiecas uz eiro, jāsekmē tautsaimniecības konkurētspēja un jāmazina sociālās nevienlīdzība.

Jāatgādina, ka Latvija plāno pievienoties eiro zonai 2014. gada 1. janvārī, tomēr Eiropas Centrālās bankas (ECB) Konverģences ziņojumā tiek secināts, ka pagaidām Latvija izpilda tikai divus no pieciem Māstrihtas kritērijiem. Lai gan īpašas bažas ECB ir paudusi par iespējamo cenu kāpumu, drīz vien pēc šī paziņojuma Latvijas valdība atbalstīja ieceri mazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem inflācijas katalizatoriem. Nodokļu mazināšana tika definēta kā ekonomiskās atlabšanas bonuss Latvijas iedzīvotājiem, taču eksperti uzsvēra, ka pircēji niecīgo PVN likmes samazinājumu no 22% līdz 21% praktiski neizjutīs. Tiesa, sniedzot mazu atbalstu iedzīvotāju makiem, lēmums mazināt PVN tomēr radīs milzīgu robu valsts budžetā, t.i., 16,5 miljonus latu šogad un 40,5 miljonus latu nākamgad. Neraugoties uz visiem šiem argumentiem, Latvijas valdība, kas gadiem bija centusies lieki netērēt ne santīmu, tomēr piekrita šādam iztrūkumam, pavisam konkrēti apliecinot vēlmi tomēr sasniegt Māstrihtas kritērijus. Tikmēr publiskajā telpā Latvijas valdība joprojām uzsver, ka vēl nav pārliecināta par atteikšanos no lata, sola gala lēmumu pieņemt tikai pēdējā momentā, izvērtējot tā brīža reālo situāciju eirozonā .

Referendums nav nepieciešams

„Ja Eiropas Savienība saka, ka eirozonā nevar iestāties Latvija, tad kura valsts vispār to var izdarīt,” šādu optimistisku uzslavu Latvijas ekonomiskajai situācijai šonedēļ veltīja Zviedrijas finanšu ministrs Anderšs Borgs, norādot, ka mūsu valstij noteikti būtu jāiekļaujas Eiropas vienotās valūtas zonā. Tiesa, jāatgādina, ka pati Zviedrija 2003. gadā notikušajā referendumā atteicās no vienotās valūtas un joprojām izmanto kronas. Lai gan Zviedrija līdz šim bijusi vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas eiro likteni izlēma tautas nobalsošanā, šobrīd līdzīga diskusija aizsākusies arī Latvijā.

Zaļo un zemnieku savienības līderi uzskata, ka Latvijā varētu notikt referendums par eiro ieviešanu un šādu pozīciju savulaik atbalstījis arī parlamenta kreisais spārns. Tikmēr Finanšu ministrija, kā arī Valsts prezidents pauduši pretēju viedokli. Kā Neatkarīgā noskaidroja Finanšu ministrijā, tad desmit jaunās ES dalībvalstis, tostarp Latvija, no 2004.gada 1.maija piedalās Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) kā dalībvalstis, taču tās vēl nav eirozonas pilntiesīgas dalībnieces, kamēr nav izpildījušas Māstrihtas kritērijus. Līdz ar to, tiklīdz visas prasības tiks ievērotas, Latvija automātiski iesaistās eirozonā un mūsu valsts sabiedrība savu viedokli par šo jautājumu pastarpināti jau ir izteikusi, nobalsojot „par” dalību ES.

Jāatgādina, ka iekļaušanās eiro zonā Latvijai no vienas puses sola ekonomisko stabilitāti, jaunus investorus un eksporta tirgus, taču no otras puses būs saistīta arī ar milzīgiem izdevumiem: Sākotēni būs nepieciešami aptuveni 9 miljoni latu, lai sagatavotu valsts informācijas sistēmas eiro ieviešanai, nodrošinātu finanšu pakalpojumu pieejamību un veiktu komunikācijas kampaņu. Savukārt pēc eiro ieviešanas Latvijai būs jāiesaistās finanšu grūtībās nonākušo valstu glābšanas mehānismā, piecus gadus veicot iemaksas par kopējo summu 144,2 miljoni latu jeb 28,8 miljoni latu gadā.eiroIgaunijaTomass Hendriks Ilvess